„Šo izcilo mākslinieku, šo savas dzimtenes lielo dabas dzejnieku nekad nebeigsim pieminēt, kad mostas gaišās un skaidrās pavasara dienas, nekad nebeigsim pieminēt, kad Rīgas parkos iestājas rudens un kad, staigājot pa tiem, pār galvu aizlido vēja norauta dzeltena kļavas lapa. Tad brīžiem spilgti uzliesmo atmiņas un šķiet, ka redzi atkal Vilhelmu Purvīti soļojam alejās, un viņa acīs kā vienmēr deg asā un pētošā uguns. Un, ja mēs šodien jautājam, kur tad ir atslēga viņa lielajiem panākumiem mākslā, – atbilde vienkārša. Šī atslēga ir rakstura nopietnība, darbs un mīlestība uz savu dzimteni," – tā Oļģerts Saldavs noslēdz savu 1958. gadā Rīgā izdoto monogrāfiju par Vilhelmu Purvīti. Un Saldavam taisnība! Purvītis ir tepat! Tagad māksliniekiem atkal un atkal tiek dota iespēja „iekarot" viņa balvu...
Laiku pa laikam atceramies arī kādu no Vilhelma Purvīša skolniekiem – šoreiz Oļģertu Saldavu.
Oļģerts Saldavs dzimis 1907. gada 29. jūlijā Kokneses pagastā zemnieka ģimenē. Gatavodamies studijām Mākslas akadēmijā, strādājis Kārļa Miesnieka, Ugas Skulmes, Ludolfa Liberta darbnīcās. 1927. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Pēc četru kursu beigšanas uzņemts profesora Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardabnīcā. Mākslas akadēmiju beidzis 1936. gadā ar diplomdarbu „Kulšanas laikā".
Visu mūžu Oļģerts Saldavs stingri seko sava skolotāja mākslinieciskajiem principiem. Gleznojis galvenokārt ainavas – lauku sēta, lauku ainava, lauku darbi viņa audeklos valdzina gan ar glezniecisko meistarību, gan ar lauku neatkārtojamo skaistumu. Pazīstamākie no tiem: „Labības laiks" (1937), „Labības vedēji" (1939), „Kokmateriālu sagatavošana" (1949), „Vidzemes ainava" (1957), „Daugavas ainava pie Kokneses" (1957) u.c.
Oļģerts Saldavs piedalījies Kultūras fonda rīkotajās izstādēs, kurās parasti tika nopirkti visi viņa darbi – tie iegādāti dažādu sabiedrisko telpu izdaiļošanai. Rakstījis presē par mākslas jautājumiem, nozīmīgākais darbs – monogrāfija „Vilhelms Purvītis".
No 1945. līdz 1948. gadam strādājis arī par pedagogu J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1948.–1950. gadā – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
No 1951. līdz 1960. gadam bijis mākslinieks noformētājs kombinātā „Māksla", 1958.–1960. gadā – žurnāla „Māksla" līdzstrādnieks.
1926. gada rudenī Oļģerts Saldavs tuvāk iepazīstas ar Jāņa Akuratera ģimeni. Jāņa Akuratera kolecijā ir divas pretēja rakstura 1930. gadā tapušas Oļģerta Saldava gleznas – „Ratnīca" un „Iela (Rīga)". Akurateru ģimenes kolekcija glabā arī dažas Saldava vēstules, rokrakstus, zīmējumus, kas būtiski izgaismo gleznotāja personību.
Oļģerts Saldavs veidojis grafisko noformējumu gan savai, gan dažām Laimas un Jāņa Akuratera grāmatām. Saldavs ir viens no pirmajiem, kas pievērš uzmanību latviešu mākslas klasiskajam mantojumam, tā pētniecībai, aprakstiem presē, katalogos un grāmatās.
Mākslinieks miris Rīgā 1960. gada 1. aprīlī.
Saka, ka mērogi ir mazsvarīgi, ja domājam par gaismu... Gaisma ir katrā no mums, tikai – vai spējam to atdot. Oļģerts Saldavs tiecās pēc gaismas un radīja mākslu, 53 sava mūža gados atdodot tai bezgala daudz.
Izstāde „Zemes prieks: gleznotājam, mākslas vēsturniekam Oļģertam Saldavam –105", kas būs apskatāma Jāņa Akuratera muzeja Gaišajā salonā iepazīstina galvenokārt ar to Oļģerta Saldava mantojuma daļu, ko glabā Jāņa Akuratera kolekcija Rakstniecības un mūzikas muzeja Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē.