Eduards Zentšiks ir viens no mūsdienu Igaunijas progresīvajiem māksliniekiem. Neskatoties uz jaunību, viņam jau bijušas neskaitāmas mākslas un foto izstādes Baltijā, Skandināvijā un Eiropā.
Eduarda Zentšika kolēģi viņu sauc par vienu no auglīgākajiem māksliniekiem. Viņa darboties spēja patiesi apbrīnojama. Darbu telpa pārpilna ar laika plūstamību. Caur laiku spiežas cauri mūžīgo simbolu kontūras un tāpēc katra no viņa gleznām, vai tas būtu portrets vai klusā daba, autora žanra kompozīcija ar citas jēgas meklēšanu mītos – ir kā šifrēts vēstījums vai plastiskais rēbuss.
Autors apzināti iesaista skatītāju sava veida spēlē, pielietojot dubulto kodu: vienu ezotērisko zinātājiem, otru, vispārzināmo – visiem pārējiem. Izmantojot avangarda valodu un mūsdienīgo krāsu tehniku, viņš panāk audekla plaknē virtuozus efektus – akmens, metāla, kaula faktūru plūšanu. Viņa darbos krakelūrs pārtop griezumos un rakstu zīmēs, bet plaisas pārtop simbolos. Elpas efekts, čuksti un murmināšana rada auru, kas ir ārpus mākslas darbu fizikām robežām.
Pateicoties mākslas darbu īpašai mozaīkas noskaņai un rakstu kompozicionālam blīvumam, māksliniekam izdodas apvienot tēmu, motīvu un nozīmju daudzveidību. Ļoti interesanta ir Eduarda Zentšika daudzslāņainas glezniecības maniere. Viņam nepatīk gleznot uz gruntēta audekla gludās virsmas. Bojājumi, skrāpējumi, plaisas, haotiskie triepieni un kolāža veido palimpsesta efektu: dažādi vēsturiskie un saturiskie slāņi tiek klāti viens otram virsū. Skatītāja priekšā gluži dzīvs cilvēka atmiņas atveids – mozaīkveida, selektīvs, izķerdams caururbjošākās ainas.
Mākslinieks pārsteidzoši smalki aizskar cilvēka dvēseles stīgas, veidojot dīvainas pasakas par mūsdienu dzīves absurdumu un vientulību, raksta mākslas zinātniece Galīna Balašova grāmatā „Instalācija uz Igauņu ainavas fona".
Izstāde galerijā Pegazs, Rūpniecības ielā 18, Rīgā, būs skatāma līdz 30. septembrim.