"Par bailēm. Zinu tikai vienu cilvēku, kurš uz jautājumu par bailēm atbildēja - man baiļu nav!
Vienu. Tā ir sieviete. Aptuveni pāri trīsdesmit, gaišiem matiem, lielām zilpelēkām acīm, slaida. Ar savdabīgu un neizsīkstošu prieka smieklu. Bezbailīga. Lēdija K. Š. dzīvo ļoti augstā daudzstāvu mājā, pēdējā stāvā. Nebaidās. Un vēl. Man liekas, viņa redz manu dzīvi, jo vienā no tikšanās reizēm teica - var notikt jebkas. Un man viss kļuva skaidrs," vēsta mākslinieks Ilmārs Blumbergs.
"Pašam no savas nāves ir bail?
Bet vai tad pašam no sevis ir bail? Lai gan atceros, kad es vēl biju maziņš zēns, man bija bail.
Kopš kura laika tad vairs nav bail?
To es nevaru pateikt, vai bail. Var jau būt, ka agrāk ir bijis vairāk bail. Par to nav jautāts un runāts. Pēdējā laikā bieži dzirdu jautājumus par nāvi. Vai tā nav pārāk iepatikusies? Drīzāk man interesantāka liekas jautājuma otra puse-par bailēm.
Bailes gan esmu bieži izjutis. Tās paralizē un noved līdz bezdarbībai. Liekas, bailes pavada cilvēkus visu dzīves laiku," atkslāj mākjslinieksintervijā Paulam Bankovskim 1995. gadā.
