Atšķirība starp bruņurupučiem tīņiem mutantiem un radioaktīvajiem tuksneša mutantiem ir tajā, ka pirmie ir labi tēli, bet otrie var tev nokost roku un tas nav jauki. Stāsts atkal ir par šausmu filmām, kuras kaut kā pēdējā laikā saražotas stāvgrūdām un nākotnes prognozes sola, ka būs vēl.
Katrā asinspirtī ir vajadzīgi slaktējamie objekti - tas ir neizbēgams asiņaino šausmu filmu likums, kurās iekšu uzšķēršana ir pašmērķis, nevis līdzeklis. Ja parasti šādiem nolūkiem noder bezrūpīgi tīņi, nevainīgi civiliedzīvotāji vai nomaldījusies tūristu grupiņa, tad šoreiz izvēlēti pāris militāristi. Tātad šoreiz harmoniski mijiedarbojas mutanti un militārpersonas, kaut arī nevienu nevar vainot ja dažreiz ir grūtības nošķirt pirmos no otrajiem.
Ja jau pieminētie bruņurupuču tīņi mutanti izceļas katrs ar savu talantu, tad tuksneša mutanti ir daudz pieticīgāki. Tie tikai slepkavo, izvaro un sāk atkal no gala. Vienīgais, ko var piebilst, ka tie neskatoties uz savu aprobežotību tomēr izdomā veidus kā atsvaidzināt slepkavošanas-izvarošanas rutīnu.
Filmas pirmie kadri sākas intensīvi ar dzemdību ainu, kurā mutants nosit jauno māmiņu pēc radību beigām. Daudzsološi! Stāsts sākas ar paziņojumu, ka kāda ģimene šķērsojot tuksnesi aizklīst ne tur un nonāk slepenā armijas bāzē, kura pazīstama kā sektors 16. Puse no ģimenes iet bojā. Tā nu kāda grupiņa abu dzimumu kareivju dodas izmeklēt kas tajā sasodītajā sektorā 16 notiek. Bet notiek tur briesmu lietas un brašuļi viens pēc otra iet bojā asinīm šķīstot un kliedzot nelabā balsī. Visas filmas garumā seko nāves ainas, kuras pavada militāri lakoniskas frāzes kā :
Holly s** !!!
What the f**k was that???
Die you motherf*****s!!!
Ik pa brīdim izlec kārtējais mutants novicina darbarīkus, tik iespaidīgus it kā viņiem tur tuksneša vidū darbotos kāds viduslaiku kalējs, kurš slimo ar lielum māniju un kādam pienāk beigas. Tas arī apmēram viss.
Lieki piebilst, ka tiek izmantoti visi klišeju zelta fondi, līdz nelabumam atstrādāti baidīšanas paņēmieni un sižeta pavērsieni. Kā vienmēr kāds briesmu situācijās grib nez kāpēc skriet prom no vairāk vai mazāk drošā patvēruma ko sniedz biedru pulks un šim kādam pēkšņi uznāk vēlme vienam staigāt pa mežu vai līst kāda alā un tādā garā. Kā vienmēr šis kāds ņem nelabu galu.
Kā vienmēr, kad kāds mošķis ir saņēmis pierē kilogramu ar lodēm, nazi acī un cirvi mugurā un labo filmas tēlu vidū ir iestājusies mirkļa eiforija, draņķis tomēr pamanās saķert kādu aiz kājas un jezga sākas no gala.
Tātad ir vismaz pāris atziņas ko var gūt noskatoties šo kino gabalu. Piemēram, varam secināt, ka vienotībā ir spēks, ka nelaime nenāk viena un ka mutantus nav tik viegli piebeigt kā sākumā liekas. Gan jau vēl kas vērtīgs tur ir ja cieši palūkojas.
Ja godīgi tad šī laikam nav visvājākā no šā brīža bez izdomas šausmu filmām, ir arī draņķīgāki mēģinājumi. Kaut kāda noskaņa jau ir, bet galu galā nav jau vairs 91 gads, kad kopā savācās kaimiņi lai uz svaigi iegādātā videomagnetafona, kas svēra 30 kg, skatītos filmas, par kurām tagad neatliek nekas cits kā tikai pavīpsnāt.
Filma beidzas ar šaušalīgu vēsti, ka sektorā 16 pazudušo karavīru nāves iemesls to ģimenēm nav izpausts un tas tiek paziņots tādā manierē, ka tagad būtu uz vārda jānotic, ka kaut kas tāds reāli būtu noticis. Padomā tik.
Filmas oficiālā mājas lapa: http://www.foxatomic.com/#movie:TitleId=5/
Lomās: Jessica Stroup, Reshad Strik, Michael McMillian, Daniella Alonso, Lee Thompson Young, Ben Crowley
