Kino festivāls "Baltijas pērle" šogad piedāvā filmu, ko Ungārija izvirzījusi 2013.gada "Oskara" nominācijai kategorijā "Labākā ārzemju filma" kino klasiķa, leģendārā "Mefisto" (1982. gadā šī filma saņēma "Oskara" balvu un 11 citas godalgas; galvenajā lomā - Klauss Marija Brandauers) režisora Ištvāna Sabo jaunāko veikumu - "Durvis".Gluži tāpat kā savulaik "Mefisto", arī "Durvis" ir kinodrāma par varu visplašākajā nozīmē, attiecībām ar varu, kārdinājumu un ilūzijām. Lai pilnvērtīgi uztvertu šo filmu, jābūt ne tikai laba kino cienītājam, bet arī austrumeiropietim, kurā ieausta vēsturiskā atmiņa. Patiess izaicinājums spožajai britu aktrisei Helēnai Mirrenai - viņai šajā kinodarbā jāspēlē tandēmā ar vācu aktrisi Martinu Gedeku. Nepārprotiet, būtu aplami bažīgi novērsties, piebilstot: nē, nē, tikai ne ko tādu, skan pagalam aizdomīgi, vēdī pēc garlaicības. Ne velti Magdas Sabo romāns "Durvis"(1987.g.), kura sižets izmantots scenārija tapšanā, tulkots vairāk nekā trīsdesmit valodās.
Pati Helēna Mirrena mājkalpotājas Emerenkas lomu atzīst par vienu no sarežģītākajām visā aktrises karjerā: "Šajā tēlā nācās burtiski iemiesoties, ar tēlošanu vien bija daudz par maz." Kāpēc režisors izvēlējās tieši Mirrenu? "Aktiera darbs ir profesija. Ja esi labs audzēknis, vari iemācīties daudz, bet to, uz ko spējīga Helēna Mirrena, apgūt nav iespējams. Ar šādu spēku jāpiedzimst," - apgalvo Ištvāns Sabo. Viņa virsmērķis bijis likt skatītājiem ieraudzīt aktieru talantu un stāstus, kas nolasāmi viņu sejās.
Slavena literāte, kurai savā daiļradē jārēķinās ar sešdesmito gadu politisko situāciju un cenzūru, pieņem darbā anarhistisku mājkalpotāju, un ar šo brīdi pajūk ierastā dzīves kārtība. Daudzslāņainajā sižetā spriedzes un noslēpumu ir pārpārēm, līdz pienāk brīdis, kad visas rūpīgi sargātās durvis paveras... Kaisles caurstrāvots, teicami darināts kinodarbs par kultūras un sociālo stāvokļu bezdibeņiem.
Foto: Kadrs no filmas "Durvis". Publicitātes foto
