Izstāde rāda 1923. gadā dibinātās Igauņu mākslinieku grupas radošo darbību un noskaidro tās starptautiskos sakarus un māksliniecisko iespaidu avotus plašākā Eiropas modernisma kontekstā. Pievēršoties racionālas mākslas ideāliem, 20. gadsimta 20. gadu avangarda estētikā triumfēja abstrahējoša „ģeometrija", kurā apvienojās kubistu, pūristu un konstruktīvistu jauninājumi. Par „jaunās mākslas" iedvesmotājiem kļuva internacionālā avangarda vidē ietekmīgie „L'Esprit Nouveau", „Bauhaus" un „De Stijl" loka mākslinieki un arhitekti.
Ziemeļu kaimiņu avangardiskos meklējumus 20. gadu sākumā rosināja un būtiski ietekmēja arī Latvijas modernistu – novatoriskās Rīgas mākslinieku grupas – paraugs. Lai ilustrētu latviešu un igauņu modernisma pārstāvju savstarpējo saikni, izstādes veidotāji izvēlējušies sešpadsmit mākslas darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, tai skaitā trīs no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas.
KUMU Mākslas muzeja izstādē eksponētas Rīgas mākslinieku grupas biedru – Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas, brāļu Oto un Ugas Skulmju, Jāņa Liepiņa, Niklāva Strunkes un Erasta Šveica – 1920. gados radītās gleznas, kā arī pēckara ģeometrizācijas centienos „rīdziniekiem" tolaik tuvā Ludolfa Liberta darbi.
Ugas Skulmes figurālā kompozīcija „Koncerts" (1923) šajā izlasē ir vienīgā no darbu klāsta, kas tika parādīts igauņu un latviešu modernistu kopējā skatē Tartu un Tallinā 1924. gadā. Toreiz pēc Igaunijas kolēģu ierosinājuma sarīkotā izstāde bija iecerēta kā pirmā Baltijas kubistu uzstāšanās, kurā diemžēl nerealizējās plānotā somu un lietuviešu līdzdalība. Latviešiem tā kļuva par pirmo plašāko izstādi ārzemēs jaundibinātās neatkarīgās valsts vēsturē.
Foto: Niklāvs Strunke. Galvas konstrukcija. Ivo Panadži portrets. 1924. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto (c) Normunds Brasliņš