Laikmetīgā māksla, pagatavota pārcilvēkam jeb Überkunst priekš Übermensch? 8. septembra vakarā/naktī tiks organizēta caur sekojošo:
- 19.00 – 01.00 Kristīnes Kursišas personālizstāde, Katrīnas Neiburgas personālizstāde, Oļega Koteļņikova kamerizstāde Kafejnīcas lietā un notikumi tajās;
- plkst. 20.00 – 21.00 patēriņa grozs, gastronomiskie paradumi, pircēji, preces un to deficīts Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāla seansā Laika mašīna „Uzpildīšanā pietura";
- plkst 21.30 – 23.00 kino programma ar Pēterburgas Jauno mākslinieku grupas («Новые художники») un nekroreālistu (некрореалисты) filmām;
- 19.00 - 01.00 Ēdiens un receptes: transcendentālā gastronomija jeb diētas ieteikumi Ilianas Veinbergas un Aināra Kamoliņa redakcijā, norises vieta – restorāns Kitchen;
- plkst. 22.00 filosofa Jāņa Taurena publiska uzruna „Tā kim-ā ēda Zaratustra" restorānā Kitchen;
- vakara gaitā Vladislava Mamiševa-Monro klātbūtne – performance
- 22.00 – 01.00 dj Miks Mitrēvics.
Ieskats vakara menu – Nebūtu pārspīlēti apgalvot, ka ēdiena loma ir par maz atzīta mākslas pasaules kontekstā. Protams, tas nenozīmē, ka netiek pētīti ēdiena attēlojumi mākslas darbos, kas spēj atklāt dažādus interesantus ikdienas dzīves reprezentācijas aspektus. Tomēr „ēdošā mākslinieka" gara dzīve šķietami norisinās autonomi no patērētajiem produktiem un netiek īpaši ņemta vērā tad, kad tiek apspriesti viņa gara darbi. Taču, domājams, ir iespējams dažos īsi ieskicētos soļos iedalīt ēdienam pienācīgu lomu mākslas pasaulē.
«Эх, гулять будем.. » Kristīnes Kursišas režijā
„Studēju Maskavā divus gadus. Kārtojot vīzu, ieminoties, ka dzīvošu VGIKa kopmītnēs, sieviete man teica: – „Šuj ampulu, meitenīt!". Par to, ka krievi люди хлебосольные pārliecinājos jau pirmajā nedēļā. Kopš tā laika auksts šņabis saldētavā arī manā dzīvē ir norma. Taču stāsts nav par dzeršanu. Jau pirmās pasēdēšanas laikā mana jaunā kaimiņiene Oļečka paceļot glāzi pateica tostu: – „Эх, гулять будем...". Vēlāk lūdzu, lai viņa uzraksta man to uz lapas un tad piekāru to pie savas istabas durvīm, jo šī šķietami vienkāršā četrrinde iemieso sevī veselu dzīves filozofiju. Spēju novērtēt mirkļa laicīgumu – svinēt dzīvi."
-
No Katrīnas Neiburgas sarunas ar gaļas pārdevēju Matīsa tirgū
„Šī gaļa ir patiesi svaiga, tik svaiga, ka es viņu pat neiesaku pagaidām nevienam pirkt. Tas jaunlopiņš tika nokauts tikai vakar vakarā. Nopirksiet šo gabalu un varēsiet ēst visu nākošo nedēļu. Viņa pat neļaujās griezties. Redziet? Nu nepavisam neļaujas.
Bet sanāca tā, ka aizbraucu uz laukiem tajā vakarā. Un giezu šo gaļu un cepu. Un tiešām man likās, ka viņa neļāvās griezties, viņa juka ārā, tik svaiga, ka neturējās kopā. Un arī asinis bija kaut kādas savādākas. Un garša – gaļa negaršoja pēc gaļas. Un beigu galā es nospriedu, ka tā gaļa vienkārši vēl nebija nomirusi, viņa bija vēl dzīva."
-
Uzpildīšanās pietura atskatīsies uz patēriņa kultūras ieradumiem 20. gs. 60.-80. gadu periodā. Kādas preces vilināja pircējus kā ekskluzīvi produkti un kādas bija ikdienā lietoto produktu komplektu jeb šodienas termina – patēriņa groza – variācijas?
Programmas autore – Viktorija Eksta.
Aizkadra balss: „Šis saldais piens ir domāts mūsu mazajiem!"
k/ž "Padomju Latvija" nr. 9 (719), marts 1960, režisors H. Šuļātins
--
Filmu programma par/ar nekroreālistiem, neoakadēmistiem un autoriem, kas strādājuši stilistiski citos virzienos, tomēr ieņem būtisku vietu 1980. gadu Ļeņingradas kultūras dzīvē.
Programmas autore – režisore Iveta Pomeranceva (Иветта Померанцева).
-
Ēdiens un receptes: transcendentālā gastronomija (pieraksts – Iliana Veinberga & Ainārs Kamoliņš)
„Dienasgrāmatu Krūza pedantiski rakstīja ik dienas. Taču tikpat pedantisks un bez emocijām ir to saturs: „Piecēlos vēlu. Kafija. „Sukubs". Redakcija. „Sukubs". Šahs ar Sutu. Redakcija. „Sukubs". Dzeru paniņas. Mājas.". Avots – Tatjanas Sutas piezīmes.
-
Filozofa Jāņa Taurena publiska uzruna „Tā kim-ā ēda Zaraturstra" nulles objekta un Oļega Koteļņikova gleznas „Brāļi un Māsas" tuvumā
Pusdienas
Bifšteks vai cīsiņi
Kartupeļu pankūkas
Omāri Robespjēra gaumē (cepti 9 reizes apvēršot)
Saldējums ar putukrējumu vai kārtainā torte kriminālas filmas pavadībā (vēlams režisors Metjū Vons – Matthew Vaughn)
Nīčes tekstu pētnieka – Vudija Alena – piezīme: „Tā ir maltīte Pārcilvēkam (precīzāk, viņa amerikāņu atvasei: Supermenam)".
-
Vakara gaitā Vladislava Mamiševa-Monro klātbūtne – performance
Vladislavs Mamiševs-Monro (Владислав Мамышев-Монро, dz. 1969) ir viens no skaļākajiem šī brīža Krievijas laikmetīgas mākslas vārdiem. Savu māksliniecisko darbību sācis Ļeņingradā 1980. gadu vidū, ciešā saskarē ar grupu „Jaunie mākslinieki". Tieši tajā laikā iesākas viņa slavenākais mākslas projekts, kas turpinās arī mūsdienās – ar grima un apģērba palīdzību transformēt sevi pazīstamu personību tēlos, sākot ar Merilinu Monro un beidzot ar Vladimiru Putinu. Kopā ar domubiedriem Timuru Novikovu un Juri Lesniku 1989. gadā Vladislavs Mamiševs-Monro rada Pirātisko televīziju (Пиратское телевидение), kas ir pirmais neatkarīgais jauno mediju projekts Krievijas laikmetīgās mākslas vēsturē. 2007. gadā par filmu „Volga-Volga" («Волга -Волга») Vladislavs Mamiševs-Monro saņem Kandinska balvu nominācijā Labākais mediju projekts.
Atbalsts: Pētera Avena Labdarības fonds „Paaudze", LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Loft Project ETAGI, LR ģēnerālkonsulāts Sanktpēterburgā, LuxExpress, Kolonna, Antalis AS, „Dardedze hologrāfija", restorāns Kitchen, VKN
Paldies: Odrijai Fišerei, Ivetai Pomerancevai, Laimai Rudušai
Vairāk informācijas par aktivitātēm un apskatāmajām izstādēm www.kim.lv
Ieeja Baltās nakts notikumos bez maksas.
kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Maskavas iela 12/1, Rīga, LV-1050, Latvija
kim@kim.lv / www.kim.lv
