21. septembra pusnaktī Rīgas Kongresu namā vispārgalvīgākie un izturīgākie kinomāni tiek aicināti uz vērienīgām kinoneprātībām trīs filmās viena seansa ietvaros. Ja pirmā kinonakts būs tikai mazliet pakutinājusi jums nervus, nu nāksies pieredzēt daudz nopietnākus pārbaudījumus.
Šis kaislību un grēku vizualizējums gan piemērots tikai tiem, kuri var attiecināt uz sevi skatītāja briedumu, gatavību izaicinājumiem, liekulības un svētulīguma neesamību, kā arī spēju norobežoties no netīksmes pret svešiem kultūrkodiem.
Jau pirmā filma, visticamāk, būs estētisks un psiholoģisks satricinājums. Kinodarbu ar grūti tulkojamo nosaukumu „Love Actually... Sucks" radījis skandalozs Honkongas režisors, kurš izvēlējies sev pseidonīmu Scud. Mēs to esam nosaukuši par „Mīlestība... skaudri viļ!" – tāpēc, ka cilvēks bieži jūtas vīlies savā dzīvē, bet dzīve ir mīlestība. Tāda, kāda nu tā ir. Filmā atainoti neparasti mīlasstāsti ar dīvainu sākumu un dīvainām beigām: aizliegta mīlestība, šokējoša mīlestība, nosodāma mīlestība. Vai skatīties šo filmu maz ir vērts? Gan jā, gan nē. Kāds tajā saskatīs leģendārās „Jūtu impērijas" cienīgu neapvaldītas kaisles stāstu. Kāds ieslīgs rimtajā atmosfērā, kurā itin kā negribot attīstās sižets, un atradīs tajā dziļu eksistenciālu jēgu. Kādam, lai arī cik neiedomājami tas pirmajā brīdī šķistu, filma paliks prātā kā spēcīgs patiesas, neiespējamas mīlestības slavinājums. Līdztekus jau minētajam, filmā ir plašs fizioloģisku galējību klāsts, ar kādu cilvēki parasti skatītāju praksē nesaskaras – seksuālas ainas dažādā ticamības, atklātības un izvirtības pakāpē.
Ja jūs izbiedējis jaunā Honkongas eksperimentētāja naturālisms, variet klusītēm iziet no zāles un remdēt savu satraukumu, uzsmēķējot 10 metru attālumā no ieejas, jo drīz tiksiet uzmundrināti ar negaidītu juteklisko baudu vērpeti erotiski-huligāniskajā Lorāna Bunika darbā „Iekāre" (Q). „Mans galvenais uzdevums bija izraisīt šoku kinozālē, lai skatītāji nespētu noticēt savām acīm: vai patiesi tā var būt?!" – izmisīgi taisnojas režisors. Viņa asprātīgā, bet neviennozīmīgā recepte izkļūšanai no emocionālās krīzes, iespējams, samulsinās jūs ar klajo nekautrumu, bet neapšaubāmi – arī izklaidēs, jo Buniks izjusti un izlaidīgi paplosījies Tinto Brasa manierē.
Ja nu, paguruši no tumšo kārdinājuma spēku uzbrukumiem, monotonās kinoprojektora čirkstoņas ieaijāti, nolemsiet pasnaust savā krēslā, nakts kinoseansa trešā filma aizgaiņās miegu, iesveļot saltu nojautu un aizdomu trīsas. Viens no mūsdienu kinoandergraunda radikālākajiem režisoriem – kanādietis Gajs Medins – turpina savu odiseju cilvēka psihes apslēptajās dzīlēs. Ne bez pornogrāfijas un trillera elementiem. Šīs filmas noskatīšanās sniegtā bauda mazliet atgādina vuārismu – skatītājs noskatās un noklausās varoņu gaitās, kļūdams par neviltotu notikumu dalībnieku. Būsiet spiesti klejot pa koridoru labirintiem un krēslainām istabām, kurās mīt neskaidras vīzijas un draudīga spriedze, atkauties no gangsteriem un rēgiem.
Ja jūs vēl joprojām māc šaubas – atturieties no šī seansa apmeklējuma. Ja esat gatavi riskēt – drosmīgi dodieties uz kasēm, festivāla pēdējā kinonakts būs neaizmirstama.
Atgādinām, ka 21. septembrī tieši pusnaktī Rīgas Kongresu namā notiks pēdējā festivāla „Baltijas pērle" kinonakts...
