20. gs. beigās Krievijā norisinājās vēl viena revolūcija, kas nelīdzinājās nevienai no līdzšinējām – sociālajām, seksuālajām, rūpniecības un citām gadsimta sākuma revolūcijām, un kļuva par Lielās Franču revolūcijas un Oktobra revolūcijas nozīmes līdzinieku.
Šī revolūcija – perestroika savas pastāvēšanas laikā no 1986. līdz 1996. gadam nodarbojās ar Padomju Savienības „organisma" pārmaiņām un to Žila Delēza (Gilles Delauze) un Feliksa Gvatari (Felix Guattari) terminoloģijas garā varam nodēvēt par „šizorevolūciju". Lai arī šizoīdus procesus varēja novērot visā plašajā Rietumu pasaulē, nekur tie nesasniedza tādu radikālismu kā Krievijā.
Par to vairāk Andreja Hlobistina lekcijā – sarunā „Krievu šizorevolūcija" Latvijas Mākslas akadēmijā 19. telpā plkst. 10.30 (lekcija notiks krievu valodā).
Mākslinieks, mākslas zinātnieks un rakstnieks Andrejs Hlobistins (Андрей Хлобыстин, dz. 1961) lekcijas ietvaros iepazīstinās ar XX gadsimta 2. puses Pēterburgas (toreiz – Ļeņingradas) neatkarīgās kultūras tradīciju, liekot uzsvaru uz 1980. gadu mākslas dzīves notikumiem un to milzīgo ietekmi ne vien uz kultūras, bet uz visas PSRS turpmāko vēsturi.
Andrejs Hlobistins piedāvās izsekot grupas „Jaunie mākslinieki", ko 1982. gadā Ļeņingradā dibināja mākslinieks Timurs Novikovs, rašanās vēsturei, aktivitātēm un dzīves stilam, iezīmējot šī kultūras fenomena ietekmju zonu arī mūsdienās. Autora sadarbība ar grupu „Jaunie mākslinieki" aizsākās 1986. gadā. Gan tandēmā ar Timuru Noviku, gan kā neatkarīgs kurators A. Hlobistins veidojis neskaitāmas izstādes, akcijas, izdevis virkni manifestu un mākslas samizdatu.
Andrejs Hlobistins bijis dažādu laikmetīgās mākslas organizāciju dibinātājs – Ļeņingradas Mākslas zinātnieku kluba (Ленинградский Клуб Искусствоведов) izveidotājs (1985), Laikmetīgās Mākslas vēstures institūta (Институт Истории Современного Искусства) dibinātājs (1999) un Jaunās Daiļo mākslu akadēmijas Laikmetīgās mākslas muzeja (Музей Современного Искусства при НАИИ) izveidotājs (2002).