11. septembrī, dzejnieka dzimšanas dienā no plkst. 17.00 viņa dārzā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 vārīsim ievārījumu – katlā uz ugunskura smaržos un burbuļos aizgājušās vasaras sveicieni, bet dzejnieki Lija Brīdaka un Knuts Skujenieks būs atsaucīgi atbildētāji uz dzimšanas dienas svinētāju jautājumiem.
Tiks runāta gan Raiņa dzeja, gan Lijas Brīdakas un Knuta Skujenieka dzeja. Pēc sarīkojuma katrs varēs nogaršot ievārījumu, kas vārīts Raiņa 147. dzimšanas dienā.
Ievārījums Rainim bija īpašs gardums. Trimdas laikā Slobodskā, pastaigājoties pa mežu, dzejnieks ierauga meža zemenes ziedam un 1901. gada 21. jūnijā viņš raksta Aspazijai: „Drīz, pēc pāris nedēļām, kad ienāksies zemenītes, tiks ievārīts ievārījums."
1902. gada 9. jūlija Rainis vēstulē raksta, ka ievārījis desmit mārciņas kauleņu un piecas mārciņas meža zemeņu ievārījuma.
Rainis Aspazijai 1902. gada 26. jūlijā: „Šodien atkal vārīts ievārījums, avenes, iznāca pavisam labs, rīt vēl avenes, tad puslīdz būs vajadzīgais daudzums, ja tad vēl atradīsies lielās zemenes, tad ievārīšu vēl arī tās."
Rainim, spriežot pēc vēstulēm, patika vārīt ievārījumu, patika šis process, kad vasaras smaržas virmo visapkārt un saldums krājas podos un podiņos. 1902. gada 28. jūlijā viņš Aspazijai ziņo: „Ievārījumi tagad ir ievārīti par 17 rubļiem, tomēr podiņu nav visai daudz. Es izdarīju muļķīgi, paņēmu par daudz cukura – pa 1 ½ mārciņas uz 1 mārciņu ogu..."
Ievārījuma vārīšanas process līdzinās dzejas tapšanai – kāda daļa pasaules tiek saglabāta koncentrētā veidā. Īpaši patīkami, ka šis veids ir salds un gards brīdī, kad visa trimdas dzīve apkārt viena vienīga rūgtuma pilna.
Arī kādā Aspazijas dzejolī ir rindas „... rūgtā dzīve dzer no saldās dzejas".
Aizmirsīsim rūgtumu, kas varbūt mūsos krājies, un kopā sagādāsim sev dažus saldus mirkļus!
Ieeja pasākumā – 100 gramu cukura.