Nemiers Klausam Štēkam vienmēr ir bijis „pirmais pilsoņa pienākums". Jau septiņdesmito gadu sākumā mākslinieks, izdevējs un jurists piesaistīja uzmanību un raisīja skandālus. Nezaudējis ticību politiski sabiedriska viedokļa paušanai ar mākslinieciskiem līdzekļiem, viņš arī šodien turpina cīnīties pret nesapratni, ignoranci un jo īpaši pret neievērošanu, savās satīriskajās teksta un attēlu montāžās uzstājīgi spiežot ieskatīties un iesaistīties dažādos procesos. Attīstot par piemēru ņemto mākslinieku Džona Hērtfīlda un Georga Groša māksliniecisko mantojumu, Klauss Štēks izmanto fotomontāžu, lai aizvien no jauna ar pirkstu norādītu uz sāpīgajām un aktuālajām ekoloģiskajām, sociālajām un politiskajām tēmām Vācijas Federatīvajā Republikā. Tā pēdējo četrdesmit gadu laikā radušies vairāk nekā 300 plakātu motīvi. Plakātu masveida izplatība publiskajā telpā nodrošinājusi to, ka Klauss Štēks ir pazīstams tālu ārpus feļetona robežām un guvis atzinību kā viens no nozīmīgākajiem vācu plakātu māksliniekiem. Skaitliski lielāko daļu veido plakāti, kas veltīti vides aizsardzībai. Vēl krietnu laiku pirms zaļās kustības nodibināšanās Klauss Štēks ar sapurinošiem saukļiem un motīviem vērsa uzmanību uz klimata izmaiņām, gaisa piesārņojumu, atkritumu pieaugumu, radioaktīvo atkritumu problemātiku un okeānu piesārņojumu. Fotomotīvu un tekstu starpā pastāvošā dialektiskā pretruna panāk ne vien attēlojuma iekšējo spriedzi, bet arī aplūkotāja noturīgu pievēršanos attēlotajam. Plakāti vēl aizvien tiek iespiesti senajās tehnikās – ofsetiespiedumā un sietspiedumā.
Gētes institūta izstādē apkopoti Klausa Štēka oriģinālplakāti, reprezentē nenogurstošu provocēšanu, aģitēšanu un brīdināšanu četrdesmit gadu garumā, ko pavadījusi nepielūdzama ticība kritiskai domāšanai un mākslinieciskai apgaismībai. Fascinējošākais un vienlaikus lielāko vilšanos sagādājošais ir fakts, ka daži no visvecākajiem vides plakātiem šodien šķiet aktuālāki nekā jebkad. Fukušimas atomreaktora katastrofa un naftas noplūde Meksikas līcī skaidri parāda, cik trausla ir „īres vieta" Zeme. „Daudzi motīvi negrib un negrib novecot," šai sakarā konstatē Klauss Štēks. Tāpēc izstādes nosaukums vienlaikus ir arī tās programma: Nekas nav atrisināts.
Izstādi papildinošajā kino programmā 19. un 26. septembrī, 3. un 10. oktobrī plkst. 15:30, 404. aud. (Vienības iela 13), iekļauti darbi, kas veltīti klimata pārmaiņu iemesliem un iespējamiem radušās situācijas risinājumiem. Filmas rāda cilvēku kā situācijas izraisītāju, cietēju un arī risinājuma atslēgu.
Ieeja izstādē - bez maksas.