Ģimenes diena notiks izstādē "Atdzimt no pelniem. Rīga 1812. gada karā" no plkst. 11:00 – 17:00.
Visas dienas garumā lieliem un maziem notiks atraktīvas nodarbes Rīgas vēstures iepazīšanā, bet plkst. 13.00 notiks ekskursija izstādē gida vadībā "Rīga 19. gs. sākumā, 1812. gada notikumi Rīgā un to sekas".
Izstādē "Atdzimt no pelniem. Rīga 1812. gada karā" eksponēti unikāli muzeja krājuma materiāli, kas stāsta par Rīgu 19. gadsimta sākumā, kā arī par 1812. gada kara izraisītajiem notikumiem Rīgā - Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu un to atdzimšanu jaunā, mūsdienīgā veidolā. Izstādē no muzeja krājuma eksponētās gleznas, litogrāfijas, medaļas, lietišķās mākslas priekšmeti, dokumenti, kartes, Rīgas plāni, ieroči, formastērpu detaļas, sniedz daudzpusīgu priekšstatu gan par personībām, kuru darbība būtiski ietekmēja notikumus Rīgā 1812. gadā, gan par Rīgu un rīdziniekiem pirms un pēc liktenīgajiem 1812. gada jūlija notikumiem.
Karš sākās 1812. gada 12. jūnijā, kad Napoleona armija sāka celties pāri robežupei Nemunai un iebruka Krievijas impērijas teritorijā. Franču galvenie spēki virzījās Maskavas virzienā, bet daļa armijas cauri Latvijas teritorijai devās uz St. Pēterburgu. Rīgas cietoksnis aizšķērsoja taisnāko ceļu 32 500 karavīru lielajam franču armijas 10. korpusam, kuru komandēja maršals Aleksandrs Makdonalds.
Rīga gatavošanos karam un iespējamam ilgstošam aplenkumam uzsāka jau pirms karadarbības sākuma. Pastiprināta uzmanība tika veltīta Rīgas kā cietokšņa nostiprināšanai: tika pastiprināti pilsētas nocietinājumi, papildināta artilērija, gatavoti rezervisti pilsētas aizsardzībai. Uz Pērnavu, Tērbatu un Vīlandi evakuēja pārvaldes iestādes. Pilsētu pameta arī daudzi turīgie rīdzinieki. Sākoties karam, par Rīgas ģenerālgubernatoru iecēla tag. Latvijas teritorijā esošās Krievijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Magnusu fon Esenu, kurš 17. jūnijā pilsētā izsludināja kara stāvokli. No pilsētas pavēlēja izvest viegli degošus materiālus, bet ieveda lielus labības krājumus. Doma, Jēkaba un Jāņa baznīcas piepildīja ar labību un kara materiāliem. Rīgu gatavojās aizstāvēt ap 12 000 vīru liela krievu armijas daļa. Tika noteikti pilsētnieku pienākumi pilsētas aizstāvēšanā. Rīgai palīgā ieradās arī sabiedroto angļu lielgaballaivu eskadra, kas uzņēmās neļaut frančiem forsēt Daugavu...
Kā 1812. gada vasaras notikumi Rīgā attīstījās tālāk, ko tādejādi Rīga zaudēja un ko Rīga ieguva – par to ekskursijā.
Ieejas maksa: Ls0,50, skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 0,20.
Foto: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Publicitātes foto