Annas Fomas dzejai piemīt intensitāte, kuras izpausmes trāpīgumu, domājams, veicina autores manāmā negausība pasaules literatūras mantojuma apguvē un līdzšinējā pieredze teātra darbā; Anna Foma debitantiem neraksturīgā līdzsvarojumā un tiešumā pašradītos tēlus pārraida lasītājiem. Līdzšinējie dzejas darbi atklāj gan Latvijas mūsdienu klasiķu reminiscences, gan atsevišķu pašreizējās trīsdesmitgadnieku paaudzes autoru ietekmi, taču arī vēlmi stāties pretim šās paaudzes dzejā nereti sastopamajai ikdienībai un tēlu birumam, piedāvājot jauna cilvēka tiekšanos uz dialogu ar metafizisko un savu nemierīgo dvēseli.
"Iesoļodama literatūras saulītē, Anna Foma, šķiet, ir jauneklīgākā jaunās dzejas pārstāve. Taču ne tajā ziņā, ka viņas dzeja būtu jauneklīgi naiva vai lolotu ilūzijas salabot klibo pasauli. Drīzāk te rodama atvērtība jauneklīgai jūsmai par pasaules kultūras dārgumiem – ar šo spēju, ko tekstā un ar tekstu dzīvojošie ļaudis laika gaitā nereti zaudē. Annai Fomai literatūra vai mūzika ir nevis jau noticis, lasi, miris mākslas fakts, bet iespēja pielaikot dažādas sejas, meklējot atbildi uz jautājumu „kas es esmu?". Un, protams, jautājums ir svarīgāks par iespējamajām atbildēm." (dzejnieks Arvis Viguls)
Anna Foma (īstajā vārdā Agnese Rutkēviča) dzimusi 1988. gadā Cēsīs. Studējusi teātra mākslu Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī dramaturģiju un režiju Ludvika Solska Valsts teātra augstskolā Krakovā un poļu valodu Jagaiļu universitātē Krakovā. Apmeklējusi dzejas un prozas meistardarbnīcas Literārajā akadēmijā. Raksta gan dzeju, gan prozu, gan lugas. Kā aktrise spēlējusi vairākās teātra izrādēs, piedalījusies arī starptautiskos dramaturģijas forumos. Par stāstu „Melnais uzvalks" ieguvusi galveno balvu festivālā „Prozas lasījumi 2011".
Dzejoļu krājums „Jaunā Vāgnera klusēšana" izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, pateicoties Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai Ventspilī.
