Par spīti tam, ka Paulis Liepa (1978) ir ieguvis zināmu ievērību kā pašmājās (pirmā personālizstāde 2004. gadā „Man liekas, ka es diezgan regulāri nonāku pavisam citā esības dimensijā. Paraleloskopia!?" saņēma kritiķu atzinību un tika izvirzīta 2005. gada Mākslas balvai), tā ārzemēs ( piemēram, 2008. gadā mākslinieks saņēma Grand Prix VIII Starptautiskajā Baltijas jūras valstu biennālē Kaļiņingradā), ar viņa daiļradi būs pazīstams vien retais. Iemesls šai distancētībai, iespējams, meklējams gan Pauļa Liepas izvēlētajā saskarsmes stratēģijā – izbēgt no liekas publicitātes, jo „jārunā" ir pašiem darbiem, gan viņa darbu „pieticībā", kas attēlo pavisam ikdienišķas parādības: ēdienus, telpas un lietas. Arī savā jaunākajā personālizstādē autors turpina strādāt pie iepriekšējās solo skatēs („Uz līdzenas vietas" (2008), „Projekts „Dzīve""(2010), „Makro" (2011)) atrastajiem tēliem.
Mākslinieka vadmotīvs ir vienkāršība, par ko liecina ne tikai viņa grafiku tēmas, bet arīdzan tehnika – kologrāfija un kartona griezums. Pretstatā tradicionālajām grafikas iespiedtehnikām, kurām nepieciešams speciāls aprīkojums un smalki instrumenti, Paulis Liepa izmanto tā saucamo surogāttehniku, lietojot sarecējušas līmes kārtas, nazi, saskrambātus kartona gabalus un krāsas slāņus. Šķietami primitīvie paņēmieni, pretēji vizuālajam vienkāršotajam iespaidam, slēpj ilgstošu un skrupulozu darbu, tādējādi panākot pagājuša laika klātbūtnes sajūtu.
Pauli Liepu interesē, lai gala rezultāts mulsinātu un pārbaudītu pieņemamos un nepieņemamos priekšstatus par mākslu. Vai viņa grafikas nevarētu būt kādas ēdnīcas ēdienkartes uzskates materiāls? Vai arī padomju laika preču iepakojums? Katrā ziņā, ja kāds šos kartonus atrastu pamestos bēniņos, diezin vai maz noģistu, ka tos radījis 21. gadsimta mākslinieks. Tā ir apzināta nolieguma pozīcija, kurai Paulis Liepa seko, lai izvairītos no pompozitātes, kādu nereti Rietumu pasaulē saistām ar „mākslas" jēdzienu. Tāpat gala rezultāta ieguvei iztērēto rūpīgo un laikietilpīgo roku darbu ir iespējams skatīt kā zināmu protestu mūsdienās attīstītajam grafiskajam dizainam un perfektajām poligrāfiskās drukāšanas iespējām.
Foto: Paulis Liepa. Pasta. 2012. Papīrs, kartons, kologrāfija, kartona griezums. 70 x 70 cm. Publicitātes foto
