Kristīne Kursiša 2005.gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļā, likumsakarīgi, arī šai izstādei darbi tapuši veidojot komunikatīvu saikni starp dažādiem paņēmieniem un tehnikām – tās ir videoprojekcijas kopā ar gleznām un instalācijām. Māksliniece 2003.gadā saņēmusi Gada balvu vizuālajā mākslā un ieguvusi atzinīgu novērtējumu arī ārzemēs, piedaloties vairākās vērienīgās starptautiskās izstādēs. Pašreiz viņa tupina maģistra studijas Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kino režijas nodaļā.
Izstāde, kurā jāieklausās. Atklāšanas vakara kņada tam īsti nav piemērota, šaurās telpas, kļūst par labirintu, kur ne apgriezties. Daudzus mulsina apkārt valdošais klusums, nē, ir, protams, sanākušo čalas, taču nav mūzikas, visas skaņas šoreiz ir darbos. To kopskaits ir neliels, telpas nav pie- vai pārblīvētas, ļaujot skatītājam pakavēties pie katra no tiem.
Viens no spilgtākajiem un tieši nolasāmajiem darbiem, kas asociējas ar izstādes nosaukumu „Ģimenes portrets”, ir varenais koka zars, kurā sakārti „Siguldas spieķīši”.
Uz izstādes reklāmām sadrukātie zirgu dubultportreti, mazītiņi gozējas pie kailas sienas, īsti ziņkārīgajiem, kā lieliem, tā maziem (mazajiem šim nolūkam novietots amizants beņķītis, uz kā pakāpties), iespējams ielūkoties, ja ne gluži pa atslēgas caurumu, tad „aizportreta pasaulē” gan – pa nelielu caurumu sienā redzams makets ar egļu mežu un pakaļkājās saslējušos melni vilku barā. Mīlīgais portrets pāriet gandrīz piemiņas zīmes kategorijā.
Vēl kāds darbs, kas piesaista ar risinājumu, ir uzgleznots aizmigušas sievietes portrets. Tikai seja, aizvērtām acīm. Uz viņas pieres tiek projicēts attēls, durvis, klavieres, melnbalto taustiņu ņirba, uzliekot austiņas, ļauts iekļūt viņas sapņu pasaulē, kas mūzikas pilna.
Izstāde aplūkojama līdz 10.februārim.