Ikviena glezna vai autordarbs ir sava veida leģenda - stāsts, kura radīšanas laikā autors attēlojamo apaudzē ar poēziju, vai gluži otrādi „atbrīvojas no liekā", tā radot darba struktūru, vizuālo valodu. Katram darbam pašam par sevi ir nosaukums, kas liek pētīt darba rašanās vēsturi, leģendu, jeb mītu un dod iespēju skatītājam radīt savu versiju par to. Mītu pasaule, par kuras esamību lasām Antīkajā un Viduslaiku literatūrā – pārbagāta ar personāžiem, kuri dod iedvesmu un bieži vien apstiprinājumu tam, ka pasaule maina formu, ne būtību.
Mitomorfoloģija - arī ūdens raksts, mainot formu un krāsu, savā ziņā iekodē sevī kādu mītu no pagātnes vai tagadnes.
„Glezniecība ir ārpus dzīves, ko pazīstam – tagadnes prombūtne, vai alternatīva neesamība personīgajā tagadnē. Kopumā visa māksla ir abstrakta. Abstrakcionisms ir tikai līdzeklis, tas nav mazāk „reāls", kā filozofija vai mūzika. Personas vai klusās dabas gleznojumi ir divdimensionāla reprezentācija trīsdimensionālā realitātē. Tāpēc bez gala abstrakta. Tā eksistē kā plaisa starp reālo, simbolu un būtību, optisko un nosacīto, iztēli un novērošanu. Tā nav realitātes kopēšana," atzīst māksliniece Antra Ivdra.
Izstāde galerijā „Pegazs", Rūpniecības ielā 18, Rīgā skatāma līdz oktobra beigām.
Foto: Antra Ivdra "Triptihs". Publicitātes foto