Kopumā Rīgas Pašvaldības policija ir saņēmusi 24 izsaukumus, saņemti 15 iedzīvotāju protokoli un ierosinātas 10 administratīvā pārkāpuma lietas par kopējo summu Ls 3430 pret Kaņepes Kultūras centru.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir nozīmējusi trīs tiesas procesus - 5. novembrī, 12. novembrī un 2013. gada 29. augustā.
Pēc konsultēšanās ar ZAB „O.Cers un J.Jurkāns" zvērinātu advokātu Benno Butuli, kas ir uzņēmies aizstāvēt KKc un kuram ir bijusi iepriekšēja pieredze darbā ar šādām lietām, var secināt, ka Rīgas Domes saistošo noteikumu Nr. 80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" punkts 4.1. „trokšņot aizliegts, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;" uz KKc darbību nevar attiekties.
Tā kā KKc ir kultūras iestāde, kas darbojas katru dienu un tai ir reglamentēts darba laiks, tā ir uzskatāma par pastāvīgu uzņēmējdarbību, un daudzās iepriekšējās tiesvedības praksēs tieši šī „pastāvīga trokšņa" radīšana ir juridisks iemesls, lai nebūtu iespējams ierosināt administratīvās lietas. Savukārt, ja troksnim ir pastāvīgs raksturs, tad šajā gadījumā tiek piemēroti Ministru kabineta noteikumi Nr. 598, kuri paredz šī trokšņa noteikšanai veikt decibelu mērījumus.
Mūzikas atskaņošana ietilpst kultūras un izklaides iestāžu pastāvīgajā komercdarbībā un par to var sodīt tikai tad, ja ar verificētu mērierīci ir konstatēts trokšņa normas pārkāpums.
Šajā gadījumā problēma ir dziļāka. Nespējot rast situācijas risinājumu Rīgas domē, Rīgas pašvaldības policija piemēro sodus kultūras iestādēm, visdrīzāk saprotot, ka tiesa tos vēlāk atcels. Tādā veidā vismaz uz kādu laiku tiek nomierināti apkārtējie iedzīvotāji. Taču šāda „strausa politika" nekāda veidā nerisina problēmu saknē, proti - kā sabalansēt izklaides iestāžu normālu darbību ar apkārtējo iedzīvotāju interesēm.
Tikai pēc publikācijām presē Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs, kurš jau vairākkārt ir skatījis ar KKc saistītus jautājumus un nekad nav interesējies par KKc viedokli, ir uzaicinājis KKc pārstāvjus uz Daiņa Turlā vadīto Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdi ceturtdien, 4. oktobrī, plkst. 13:00, kurā KKC pārstāvēs lūgumu Rīgas domei: sakārtot likumdošanas jautājumu, lai gan kultūras centrs, gan centra kaimiņi būtu informēti par savām tiesībām.
KKc šobrīd gatavo oficiālu lūgumu Tieslietu Ministrijai skaidrot šo likumu punktus, jo esošā situācija nav juridiski korekta attiecībā pret vienu no iesaistītajām pusēm.
KKc radošais direktors Dāvis Kaņepe uzsver: „Mūsu mērķis ir atrast risinājumu, lai centrs spētu mierīgi sadzīvot ar kaimiņiem, nodrošinot rīdziniekiem arī pilnvērtīgu iespēju baudīt mūzikas un citus kultūras pasākumus."
"Pateicoties milzīgajam atbalstam no apmeklētāju un atbalstītāju puses, KKc ir nolēmis riskēt un turpināt kapitālieguldījumus ēkas Skola ielā 15 renovācijā un sola jau drīzumā izziņot vēl bagātāku kultūras programmu rudens sezonai, lai nevienam nerastos šaubas par šīs iestādes pamatdarbību," uzsver Kristīne Hlevinska.
Foto: Kaņepes Kultūras centra apkaime. Foto (c) Ingus Bajārs