"Ūdens tēma un ainava man ir tuvas. Tās gleznoju, jo gleznās spēju izteikt dziļākas filozofiskas vērtības. Sākumā gleznoju Vidzemes ainavas, arī bakalaura darbā izvēlējos ainavu un ūdens motīvu. Priecājos, ka esmu atradusi jūras tēmu, jo tā ir ļoti dziļa. Nav noslēpums, ka visi braucam pie jūras gūt mieru un harmoniju. Dzīvē esmu nonākusi pie atziņas, ka pozitīvās vērtības ir ļoti svarīgas. Budistiem ir uzskats, ka negācijas vajag aizstāt ar pretējām emocijām - pozitīvo. Vēlos pozitīvās emocijas paust arī glezniecībā. Tā ir mana mazā artava, ko varu darīt, lai pasaule kļūtu labāka," skaidro māksliniece Baiba Apsīte.
Baiba Apsīte dzimusi Valmierā, studē Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares maģistrantūras programmā. Šobrīd māksliniece dzīvo Saulkrastos. "Dzīvesvieta noteikti ietekmē to, ka gleznoju jūru. Jūru gleznot grūti, ja neesi tās tuvumā, jo daudz enerģijas jāiegulda vērojot un skicējot," saka Baiba Apsīte. Māksliniece par Baltijas jūru saka: "Baltijas jūra - mūsu mīļā, sirmā Dzintarjūra dāvā gan dienišķās zivis, gan dzintaru - senu mīlestības un garīgas skaidrības simbolu, amuletu, kas sargā no ļauna; gan arī iedvesmu, mieru, prieku, - tā ar savu diženumu, mūžīgo mainību, neaizsniedzamo horizontu un milzīgo debess plašumu arvien atgādina par dzīves būtiskajām, dziļajām vērtībām."
"Tikai pēc ilgāka laika spēju novērtēt, cik patiesībā liela nozīme ir skolai un skolotājiem. Jau agrā bērnībā mācījos Valmieras Mākslas vidusskolā. Īpašu paldies vēlos teikt pedagogiem Birutai un Jānim Jansoniem, Jānim Galzonam un Indrai Cālītei. Atceros, ka skolotāji visu mūsu grupu aizveda plenērā pie jūras uz Ainažiem. Iespējams, ka tieši šie iespaidi ietekmējuši manu turpmāko māksliniecisko darbību. Tāpat īpašā atmiņā ir Valmieras 5.vidusskolas ķīmijas skolotājs, kurš ielika pamatus un deva padziļinātu izpratni par vielas atomu un molekulu kustību, krāsām un pigmentiem, kas man tagad noder glezniecībā. Vēl daudz devusi mana dejošanas skolotāja - tagad Valmieras Kultūras centra direktore Vaira Dundure. Paldies maniem vecākiem, bez viņu atbalsta es nebūtu nonākusi līdz savam mērķim," saka Baiba Apsīte, novēlot bērniem un jauniešiem ticēt, cerēt un virzīties uz savu mērķi. "Jaunībā mums visiem ir sapņi, taču svarīgi nezaudēt ticību, tikai tad sapņi sāk piepildīties. Man tā notika ar glezniecību. Lai arī ienākumi šajā profesijā ir neparedzami, taču, tāpat kā jebkurā profesijā - ja esi savā vietā, gandarījums ir milzīgs."