Viesrežisoru iesaistīšana teātra darbā šobrīd ir viens no Latvijas Nacionālā teātra attīstības būtiskiem nosacījumiem. Teātra direktora padomniece repertuāra jautājumos Ieva Struka: „ Primārā šai izvēlē ir režisora personība, jo Elmo Niganens ir ne tikai spilgts režisors, sava teātra ilggadējs vadītājs vai neordināra personība, bet mākslinieks, kura rokrakstā dominē smalka psiholoģiskā teātra instrumentu pārzināšana apvienojumā ar humora izjūtu un niansētu teatralitātes elementu pielietojumu, augsts prasīgums pret dramaturģiskā materiāla vēstījumu, humānisms kā mākslas moto, respektīvi, visi tie parametri, kas gadiem bijuši Nacionālā teātra labāko izrāžu pamatā un kas atšķir Nacionālā teātra tradīciju no citām."
Igaunijas vēstnieks Mati Vārmans: „Man patiesi liels prieks, ka šis Igaunijā tik ļoti populārais romāns, tagad tiek iestudēts Latvijā, un to dara mūsu izcils režisors, kurš jau gadiem ilgi ar savām izrādēm priecē igauņu skatītājus. Latvieši un igauņi ir kaimiņu tautas, bet uzdrīkstos apgalvot, ka mēs diezgan slikti vieni otrus pazīstam. Pārsvarā Igaunijā dominē stereotipi par latviešiem, Latvijā par igauņiem. Es ļoti ceru, ka šis iestudējums veicinās interesi vienam kaimiņam otru iepazīt tuvāk."
„Vienkāršs, bet ļoti dziļš un interesants cilvēks", „Draudzīgs, temperamentīgs", „Kā enerģijas lode virzās pa skatuvi", „Nemaz nav lēns...tad mēs esam tie lēnie", „Režisors ar lielo „R"", „Freiberga un Janušāna apvienojums" , „Dzelžaina disciplīna, dzelžainas, ilgi meklētas, atrastas mizanscēnas", „Viens no retajiem režisoriem, kurš domā par skatītāju", „Vismazākā uzdevuma veicēju padara par savu sabiedroto" – tā Nacionālā teātra aktieri par Elmo Niganenu
Elmo Niganens par savu sastapšanos ar A.H.Tammsāres „Zeme un mīlestība": „Patiesībā es nekad nebiju domājis, ka es iestudēšu igauņu autorus vai Tammsāri. Tā vienkārši sanāca. Kad es biju jauns, respektīvi, kad sāku iestudēt, es iestudēju Šekspīru, Čehovu, Goci, un man nelikās svarīgi iestudēt igauņu autorus tikai tāpēc, ka viņi ir igauņi. Jāstudē ir vienkārši labas lugas, tā es domāju, un principā es arī tagad tā domāju. Un kādu laiku mani uzskatīja – to es tagad saku ar humoru, bet lai vieglāk saprast – par krievu autoru adeptu. Čehovs, Dostojevskis utt. Un tad es vienureiz iedomājos – nu, cik var studēt ārzemju dramaturģiju, jāuztaisa kaut kas savs. Un vasarā laukos aiz neko darīt sāku pārlasīt Tammsāres „Zemi un mīlestību". Kad es pirmoreiz izlasīju 1. daļu, es piefiksēju, ka sen nebiju tik daudz smējies un tik bieži raudājis. Pats brīnījos – kas tad nu, varbūt palieku vecs un sentimentāls? Nākamajā vasarā paņēmu vēlreiz 1. daļu – tas pats. Un tad es padomāju, nē, laikam tomēr runa nav par novecošanu, bet par to, ka esmu nobriedis Tammsāres darbiem. Un ja reiz tā, tad ir jātaisa teātrī. Un tā tas viss aizgāja."
Darbs pie iestudējuma sākās jau maijā. Mēģinājumi ritēja nesteidzīgi, ir bijis garš un rūpīgs „galda" periods, kurā tika veikta paša romāna un lomu analīze, pētīts un prātots par kopīgo un atšķirīgo starp igauņiem un latviešiem, 20.gadsimta 20. gadiem, par kuriem Tammsāre rakstījis romāna „Zeme un mīlestība" 4. daļu „Kārena.Indreks", kā arī šodienu, igauņu un latviešu aktierspēles tradīcijām, attieksmi pret klasiku, teātri, dzīvi. Ir bijis kolektīvs brauciens uz Tammsāres memoriālo dzīvokli Tallinā un „Zemes un mīlestības" 2. daļas iestudējuma skatīšanās Tallinas pilsētas teātrī. Mēģinājumos skan latviešu, krievu un igauņu valoda.
Izrādes scenogrāfs ir Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.
Galvenajās lomās būs Dita Lūriņa un Uldis Anže. Izrādē piedalās Jānis Skanis, Normunds Laizāns, Līga Liepiņa, Daiga Gaismiņa, Daiga Kažociņa, Indra Burkovska, Anete Saulīte , Inga Misāne, Indra Roga, Ģirts Jakovļevs, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Juris Jope, Juris Hiršs, Kaspars Aniņš.
Foto: Skats no izrādes „Zeme un mīlestība". Foto (c) Gunārs Janaitis
