Pirmā Pasaules kara un Brīvības cīņas ir faktiski vienīgais īstais latviešu, Latvijas karavīru un sabiedroto militārais panākums Latvijas teritorijā. Ne velti tieši Brīvības cīņu laikā 1919. gada 11. novembrī dibināja godpilno apbalvojumu – Lāčplēša kara ordeni (turpmāk - LKO). Ar devīzi „Par Latviju" un varoņu pārliecību 17 – 35 gadus veci vīrieši iesaistījās, kā izrādījās tobrīd asiņainākajā militārajā konfliktā 20. gadsimta pirmajā pusē, sākotnēji nemaz nenojauzdami, ka aizejot krievu armijā un vācu armijas vienībās daļa no viņiem atgriezīsies kā Latvijas armijas karavīri pašu (un ar sabiedroto palīdzību) izcīnītajā Latvijas valstī.
Tukuma vārds 1. Pasaules karā un Brīvības cīņās saistīts ar diviem militārajiem formējumiem – 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk- pulku) un 13. Tukuma kājnieku pulku. Abu šo pulku karavīri saņēma Lāčplēša kara ordeni. Ordeņa kavalieru vidū bija Tukuma apriņķa Remtes pagastā dzimušais poručiks Kārlis Jēkabsons, kuram pēc Neatkarības kara tika piešķirta jaunsaimniecība Cēres muižā un Jaunpils pagastā dzimušais strēlnieks Ernests Tone, kā arī Tukumā dzimušais vācietis Vilhelms Zēlerts.
Izstāde "6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks. 13. Tukuma kājnieku pulks" vēsta par to, ka gan latviešu vīri par cīņām 1. Pasaules karā Krievijas armijas rindās saņēmuši ordeni, gan vācu izcelsmes karavīri jau Latvijas armijas rindās Brīvības cīņās ieguvuši šo pašu apbalvojumu, neraugoties uz to, cik pretrunīgi vērtējamas 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka gaitas pēc Oktobra apvērsuma un savukārt 13. Kājnieku pulka veidošanās apstākļi Brīvības cīņu sākuma posmā.
Izstādē apskatāmas fotogrāfijas no Tukuma muzeja kolekcijas par 6. Tukuma strēlnieku pulku un bruņucepures, durkļi, patronas, no krievu un vācu armijas bruņojuma, Svētā Jura kusts (IV šķira) un citi priekšmeti no Kurzemes cietokšņa muzeja krājuma.
Izstāde apskatāma no 9. līdz 19. novembrim. Darba laiks: O.- P. 10.00- 17.00; S. – Sv. 11.00 – 16.00