20. gadsimta vēstures peripetiju rezultātā daudzi Latvijas iedzīvotāji bija spiesti emigrēt: gan Pirmā pasaules kara gados, gan pēc Otrā pasaules kara, gan arī vēlāk. Bēgļu ceļi veda gan uz Austrumiem, gan Rietumiem, gan arī uz Ziemeļiem un Dienvidiem. Latviešu kopienas izveidojās daudzās pasaules valstīs un iekļāvās vietējā sabiedrībā tai pat laikā saglabājot latviešu valodu un tradīcijas, rūpējoties par kultūras vērtībām.
Biedrība „LaPa" izveidota 2007. gadā un tā cenšas krāt, saglabāt un parādīt tās vēstures liecības, kuras atspoguļo latviešu izbraukšanas daudzveidīgos iemeslus un pieredzi, kā arī no dažādiem skatupunktiem atklāj ārzemju latviešu dzīvi ārpus Latvijas. Biedrības mērķis ir nākotnē izveidot Emigrācijas muzeju.
Izstāde „Bēgļu ceļi - stāsti un priekšmeti" atspoguļo latviešu ģimeņu skarbo likteni 20. gadsimtā – nepieciešamību kravāt ceļa somas, lai dotos svešumā, nezinot, vai jebkad būs iespējams atgriezties. Izstādē ietverti raksturīgi latviešu bēgļu stāsti un priekšmeti ar simbolisku nozīmi – ceļojuma koferis, kas līdz ar saviem īpašniekiem pabijis gan bēgļu gaitās Austrumos, gan Rietumos, jūrnieka cepure, kas piederējusi vīram, kas 1944. gadā transportēja bēgļus no Kurzemes uz Gotlandi, stelles, kas gatavotas bēgļu nometnēs Vācijā un vēl citi priekšmeti.
Piemēram, nobružātais koferis piederējis Albīnam Simsonam, kas Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni bija spiests evakuēties uz Ukrainu. Pārdesmit gadu vēlāk, Otrā pasaules kara beigās, ar šo pašu koferi viņš devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, lai vēlāk no bēgļu nometnēm Vācijā pārceltos uz Aijovas pavalsti ASV. Savukārt, aužamās stelles gatavotas pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnē Vācijā izmantojot sabombardētajās ēkās atrastos materiālus. Šis unikālais priekšmets ir piederējis četrām dažādām latviešu sievietēm, kas centušās uzturēt daiļamatniecības prasmes latviešu sabiedrībā un nodrošināt tradīciju pēctecību. Steļļu pēdējā īpašniece Anita Apinis-Herman dzīvoja Melburnā, Austrālijā, bet šobrīd ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā.
Izstādi papildina Tukuma muzeja krājuma priekšmeti, ko dāvinājuši emigrācijā dzīvojušie tukumnieki: tirgotāja Jāņa Skumpes meitas Mirdzas Veldres cimdu, prievīšu un jostu, kā arī tautastērpa vainagu un aubju kolekcija, rotkaļa Aleksadra Pāriņa darināta kokle un rotaslietas, gleznotāja Mārtiņa Krūmiņa gleznas.