Komentāri rakstam: Māris Martinsons uzņem vērienīgu spēlfilmu par Nameju

jaunākie lejā

Ēriks 22.11.2012. 01:12

Sveicināti!
Tā kā jūs laikam taisāties uzņemt filmu par Nameju, tad iespējams interesēs tas, ko nekur nemāca un kam vienīgais informācijas avots laikam diemžēl esmu tikai es, jo cik var saprast, šo tēmu neviens cits nepēta. Diemžēl. Iespējams sapratnes un to motivējošas metodikas trūkuma dēļ, kuru esmu atradis un kura ir ne vien efektīga, veicinoša virkni atklājumu, bet arī, cik vien tas iespējams, objektīva. Tā ir etnonīmu izpēte un izsekošana, kas faktiski zināmā mērā pielīdzināma kriminālistikai, gan sarežģīto sakarību un daudzās informācijas savstarpējo sakarību izpētes ziņā, gan tajā, ka etnonīms, līdzīgi daktiloskopijai, jeb pirkstu nospiedumiem, ir raksturīgs tikai konkrētai tautai, kas līdz ar to faktiski izslēdz kļūdas iespējas. Protams, ja ievēro virkni adekvātu metodisku nosacījumu.
Nu tas tā, ievadam.
Iespējams visas sakarības un atbilstības un iemeslus tādam uzskatam tagad es nesniegšu, kaut, ja nepieciešams, nav problēmu, tikai galvenos vilcienos.
Tātad nav jau noslēpums, ka šajā teritorijā esam ieceļotāji. Tas tā, lai nebūtu pārpratumu. Ka, un kādu ieceļotāju valodu liecības vietvārdos te ir atstātas, jau ir pētījis savā "Sensōrum" Edgars Šēnbergs. Daudzu senāku pētnieku darbos ir minēts, arī lietuviešu, ienākšanas virziens no Eiropas D, DR. Arī mani pētījumi un pieejamā informācija to apliecina.
Izpētot etnonīma izcelsmi, tā pārveidošanās ceļu un secību, var noteikt konkrētas tautas pirmsākumus. Konkrēti tā sauktie zemgaļi jau Livonijas hronikās tika saukti par SEMIGALLEN. Tikai pieminēšu, ka ņemot vērā gan šīs cilts, gan visu citu mūsu tautu saturošo etnonīmu izsekošanu, var droši apgalvot, ka tas nav atsevišķs vācu izpausmes veids, bet tiešām objektīva senākā šī etnonīma forma. Kaut jau nenozīmīgi pārveidota no SENIGALLEN, kas savukārt ir atvasinājums no SENI GALLI, SENIE GALLI, SENIE, jeb citreiz saukti - SENONI. Un zinot jau šo, noskaidrot šo tautu, tātad mūsu tiešo senču ceļus, var pat ierakstot, protams vēlams anliskojot, GOOGLĒ. Un tie tiešām, ne vairāk, ne mazāk, ir senākā gallu cilts, un arī bijusi viena no daudzskaitlīgākajām, kura pat bijusi ieņēmusi Romu. Tā lūk. Tāda ir mūsu vēstures daļa.
Līdzīgi ir ar cilti, kuras etnonīma pamatā ir LAT, kura tiešām ir bijusi LATīņi, bet maz ticams, ka runājuši latīniski, jo visi to atstātie vietvārdi ir baltiski, ja neteikt - latviski. Visticamāk, ka līdzīgi kā tagad daudzas tautas pārņem invāziju valodas, arī LATīņi sākuši runāt ieceļotāju no Trojas valodā, kuri tos pakļāva un vēlāk dibināja Romu.
Tas ka laikam visos laikos tautu staigāšanas un ceļošanas nebija nekāds jaunums, bet parasta lieta, nav ierasts ņemt vērā. Iespējams tādēļ, ka ne jau katrai tautai līdzi staigāja hronists. Tāpēc mēs nevaram un nekad neuzzināsim iemeslus. Bet sekojot etnonīmam, līdzīgi kādām pēdām, kuras vietām aizputinātas, tomēr to gala punktu varam atrast.
It sevišķi, ka par dažām šīs tas, pat reizēm diezgan pietiekoši, ir aprakstīts seno vēsturnieku darbos.
Piem. mēs zinām, ka SENIE vispirms ir ieceļojuši, kopā ar citām gallu ciltīm, Piealpu Gallijā, jeb tag. Itālijas ZA, no Francijas A. Tālāk ir diezgan plaši to sadzīves un karu ar Romu apraksti, kas ļoti iespējams arī kalpoja par iemeslu tam, ka vismaz daļa cilts, jeb pārpalikušie, glābās izceļojot, jo pēc tam šis etnonīms atrodams jau Prūsijā, Merķeļa "Vidzemes senatne" aprakstā.
Tāpat arī cilts ar etnonīma sakni LAT ir atrodama kaimiņos toreizējiem helvētiem, jeb tag. šveiciešiem, par kuru Cēzars savās "Piezīmes par gallu karu" raksta, ka LATavīki (vīcus - ciems; bija arī LATobrigi; brig - pilsēta), un te nonākam beidzot garā ievada, bez kura laikam nebūtu pietiekošas sapratnes par tēmu, būtībai - NAMEJA vadībā izceļoja kopā ar helvētiem, lai glābtos no Cēzara uzbrukumiem.
Pieminēšu tikai, ka selli ir trāķiešu, jeb kā tos dēvēja Mazāzijas pusē - frīģiešu, izcelsmes (frīģi, starp citu, bija pieminētie trojieši), un kurši arī atrodami Apenīnu D un Krētas salā. Utt.
Kas varbūt pamācoši, un iespējams nepieciešami mācīties, vismaz zināt, ka iemesli, kāpēc mēs nevaldām pār Romu, kāpēc mūsu valodā nerunā visa Eiropa, kaut sākotnēji bijām nospiedošā vairumā, ir tieši valstiskuma, kopēja mērķa trūkums, kāpēc tad salīdzinoši mazā Romas dibinātāju - trojiešu diaspora, mērķtiecīgi apvienojoties, pakļaujot, iedibinot valsts varu, panāca to, par ko raksta grāmatās, bet plašās gallu ciltis zaudēja. No vēstures nemācoties, tas atkārtojās, vismaz daļēji, 1940.g.
Ceru, ka šī informācija vismaz derēs pārdomām un nojēgai par to, ka mēs esam tālu no savas izcelsmes izpratnes, un ļaus parādīt materiālu, kas tiešām ir atklājums un par kuru daudziem nav pat nojausmas.
Lai veicas!
Ar cieņu, Ēriks!