Biedrība „Orbīta" sadarbībā ar Krievijas „Institut Knigi" piedāvā dzejas lasījumu ciklu „Dzejas sūtņi", kā ietvaros, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, Latvijas auditorijai trīs gadu garumā regulāri būs iespēja iepazīties ar aktuālajiem un populārākajiem Krievijas laikmetīgās dzejas pārstāvjiem. Rīgā jau viesojušies dzejnieki Fjodors Svarovskis, Nastja Deņisova un Staņislavs Ļvovskis. Šoreiz uz lasījumu aicināti Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs.
Jeļena Fanailova (Елена Фанайлова) ir sešu dzejas krājumu autore, no kuriem pēdējais „Ļena un cilvēki" izdots 2011. gada pavasarī. Viņa ieguvusi vairākas nozīmīgas Krievijas literatūras balvas, piemēram, Andreja Belova prēmiju (1999), balvu „Maskovskij sčot" (2003), žurnāla „Znamja" prēmiju (2008) u.c. Fanailovas dzejas gramata „The Russian Version" iznākusi arī ASV un ieguvusi Ročesteras universitātes balvu kā gada labākā grāmata.
„Es rakstu prozu dzejā [..] man praktiski nav abstraktu dzejoļu. Visi ir saistīti ar reāliem cilvēkiem, bet viņi ir tādā kā citā apvalkā, citā veidolā. Aiz katra dzejoļa slēpjas konkrēts personāžs. Turklāt ne tikai viens vien, to ir daudz. Tās ir arī manas mānijas, tās ir pilnīgi šizofrēniskas telpas manā galvā. Ja es nerakstītu, es noteikti būtu jau sajukusi prātā," atzīst pati autore.
Jeļenas Fanailovas dzeja atšķiras ar ārkārtīgi sievišķīgu skatu un asu izteiksmes formu. Savā dzejā viņa fokusē uzmanību uz sociālām tēmām, uz personiskās vēstures atmiņu problemātiku un uz personības pašapzināšanos vēsturiskajā kontekstā. Arī pilsoniskā tēma Fanailovas dzejā jau kļuvusi par pašsaprotamu faktu, autores saikne ar aktuālajiem procesiem Krievijas sabiedrībā ir viens no viņas galvenajiem uzdevumiem, 15 gadus strādājot „Radio Brīvība". Taču nepelnīti maz uzmanības veltīts autores liriskajiem cikliem, kas tiks prezentēti arī lasījumā Rīgā.
„Stingrs skatiens", „asi izteikumi" un tajā pašā laikā Jeļenas Fanailovas griezīgais liriskums zināmā mēra kļūst par kontrapunktu Andreja Sen-Seņkova poētiskajiem tekstiem. Savā veidā enerģētiski piesātināti un skrupulozi veidoti, tie prezentē apkārtējo realitāti kā karti ar daudzām paralēlēm, kopsakarībām un neuzkrītošām parādībām, notikumiem, kas pasauli padara par pasauli. Sen-Seņkova dzeja ir verlibra miniatūras, kas parasti apvienotas nelielos dzejoļu ciklos; katras miniatūras centrā, kā likums, ir sarežģīta metaforu konstrukcija.
Andrejs Sen-Seņkovs (Андрей Сен-Сеньков) ir vairāk kā desmit grāmatu autors (pazīstamākās „Spēļu klavieru noslēpumainā dzīve" , „Deja ar sievieti, kura ir nedaudz garāka", „Caurumiņi pretojas", „Uzasināta basketbola bumba"). Viņa dzejas grāmatas tulkotas dažādās Eiropas valodās, kā arī Sen-Seņkovs pats atdzejo slovēņu un portugāļu autorus krieviski.
„Sakarības un metaforas viņa tekstos iedarbojas paradoksāli, taču tās šķiet kā vienīgās iespējamās patiesības. Ja esi reiz lasījis viņa dzejoļus, ir grūti atbrīvoties no sajūtas, ka tagad arī tu zini mūsu racionālās pasaulītes eksistences noslēpumu, lai gan tomēr ne tik labi kā pats autors," tā par Sen-Seņkova dzeju raksta literatūrkritiķis Aleksejs Aleksandrovs.
Sen-Seņkova dzeju latviski atdzejojis Pēteris Draguns, bet Jeļenas Fanailovas dzejoļus – Jānis Rokpelnis.
Projekta „Dzejas sūtņi" ietvaros tiek veidots radošs dialogs starp Krievijas un Latvijas labākajiem laikmetīgās dzejas un atdzejas pārstāvjiem, kā rezultātā 2013.-2014.gadā tiks izdota bilingvāla krievu mūsdienu dzejas antoloģija.
Projekts notiek sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, nodibinājumu „Rīga 2014" un „Institut Knigi".
Foto: Andrejs Sen-Seņkovs. Publicitātes foto