Rīgas Ekonomikas augstskolas ēka ir 20. gadsimta sākuma Latvijas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – jūgendstila eklektiskā, ekstrēmi dekoratīvā novirziena paraugs ar pārbagātu dažādu būvplastisko elementu lietojumu fasāžu apdarē. Tuvplānā šīs ēkas fasāde žilbina ar rotājumu pārpilnību, kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās savietoti jūgendstila motīvi: portreti, augu motīvi, dekoratīvie elementi, kuri attēloti jaunajā Edgara Kvjatkovska rotu kolekcijā. Strēlnieku ielas iemītnieki varēs aplūkot kādu no savas mājas dekoratīvajiem elementiem elegantā rotā, piemēram, vīrieši aproču pogās ar ornamentāliem dzīvnieku tēliem, sievietes auskaros, matu rotās un kakla rotās.
Izstādē „Strēlnieku iela 4a" apskatāmajā rotu kolekcijā ar radošu, brīvu, ekspresīvu, atraisītu fantāziju tiks pārvērsti un radīti fasādes elementi kā jauna, mākslinieciska vērtība. Šajā kolekcijā tiks akcentētas Strēlnieku ielas 4a fasādes dekoratīvās vērtības. Pateicoties 21. gadsimta tehnoloģijām, dzintara rotas iegūst nebijušu vieglumu, smalkumu. Jaunajā veidolā dzintaru ieraugām kā modernu materiālu, piesātinātu ar gadsimtos uzkrātām enerģijām.
Izstādes ekspozīcijā būs aplūkojama vairāk kā piecdesmit rotu kolekcija, kas apvieno laikmetīgās tehnoloģijas un klasiskos materiālus: sudrabu un dzintaru. Dzintars rotās iestrādāts ar unikālu tehnoloģiju kombinācijas palīdzību: tas tiek apstrādāts ar lāzeri, pārklāts ar īpašu sastāvu, kas to pasargā no UV stariem un atmosfēras iedarbības, kā rezultātā dzintars nemaina krāsu un spīdumu. Rotās atainoti ornamenti, figurāli tēli un elementi no Rīgas Ekonomikas augstskolas ēkas Strēlnieku ielā 4a.
Dzintara izmantošana nav nejauša – par saules akmeni bieži dēvētais materiāls ir vidēji 30 - 90 miljonus gadu vecs. Ar savu zeltaino mirdzumu, saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau senatnē ir iekarojis pastāvīgu cilvēku mīlestību. Katrā dzintara atradnē ir atšķirīgs dzintars – atšķiras tā sastāvs, krāsa, vecums u.c. īpašības. Pastāv uzskats, ka tas uzlādē cilvēka enerģiju, stimulē matu augšanu, padara ādu veselīgu, nomierina nervu sistēmu un novērš galvassāpes. Varbūt tieši šī iemesla dēļ Senajā Grieķijā dzintaru dēvēja par elektronu. Dzintars ir dabīgs stimulators, ar piemītošām unikālajām īpašībām cilvēka biolauka atjaunināšanai, nesot statistiskās elektrības lādiņus uz visiem dzīvībai svarīgiem orgāniem un šūnām.
Edgars Kvjatkovskis ieguvis bakalaura grādu tēlniecībā un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā Tēlniecības apakšnozarē. Mūžizglītības programmas „Erasmus" ietvaros studējis Minhenes Mākslas akadēmijā. Grupu izstādēs, simpozijos un konkursos, Latvijā un ārpus tās, piedalās kopš 1998. gada. 2004. gadā ieguvis 1. vietu Latvijas tēlnieku granīta simpozijā. Kopš 2007. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. 2010. gadā organizējis „Starptautisko monumentālo mozaīku simpoziju" Latvijā, kurā piedalījās dalībnieki no septiņām valstīm. Bakalaura studiju laikā divus gadus bijis Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāla kurators. Paralēli studijām Akadēmijā pasniedzis veidošanu bērnu mākslas skolās. 2011. gadā Rīgas Jūgendstila muzejā atklāta mākslinieka pirmā rotu personālizstāde „Alberta 12". Organizējis Starptautisko mākslas festivālu „Mākslas dienas", kā arī piedalījies Starptautiskā pozitīvās mūzikas un mākslas festivāla „Laba Daba" organizēšanā. Edgara Kvjatkovska mākslas darbi atrodas privātkolekcijas Latvijā un ārpus tās.
Savos darbos mākslinieks savienojis gan praktisko, gan estētisko pusi, radot rotas, kas ir elegantas, ar enerģiju piesātinātas un savu nēsātāju iedvesmo kā svētkos, tā ikdienā.