Šajā izdevumā pirmo reizi Latvijā tiek detalizēti aprakstīta un skaidrota padomju deportāciju pieminēšanas tradīcija un tās ilgtspēja. Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju atcerei jau kopš Atmodas laika ir bijusi svarīga loma nācijas paštēlā, tādēļ sociālās atmiņas pētnieki grāmatā meklē atbildes uz sarežģītiem, neērtiem, bet mums visiem nozīmīgiem jautājumiem. Kā gadu gaitā ir pieminēti komunisma upuri un kā ir mainījusies pieminēšanas tradīcija? Kas bijuši galvenie dalībnieki šajā procesā? Kāda ir pieminēšanas tradīcijas nākotne? Kāda ir un kādai jābūt valsts, kultūras institūciju un pilsoniskās sabiedrības atbildībai šīs tradīcijas uzturēšanā?
Pētījumā autori pievērsušies tiem aspektiem, kuros slēpjas vislielākās iespējas un draudi deportāciju piemiņai, tāpēc monogrāfijā nav aptvertas visas iespējamās jomas, piemēram, pieminēšanas kulturoloģiskās un semiotiskās dimensijas. Šī grāmata nespēj kompensēt niecīgo zinātnisko pētījumu klāstu, kuros līdz šim ir analizēta deportāciju pieminēšana Latvijā, tomēr tā sniedz ieskatu būtiskās un iepriekš mazpētītās piemiņas izpausmēs.
Grāmata sagatavota Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" ietvaros un izdota ar Fridriha Eberta fonda finansiālo atbalstu.