Fakts, ka jau pirms filmas noskatīšanās zinām, ka Latvijas izlase uzvarēja izšķīrošo spēli ar Spāniju, manuprāt, neatņem šim mākslas darbam tik nepieciešamo un ierasto intrigu. Tā vietā intriga tiek izvērsta plašāk - kādā veidā bez valsts atbalsta latviešu sportisti to spēja paveikt?
Filma atklāj šķēršļus, kuriem Latvijas izlase gājusi cauri, lai sasniegtu šo vēsturiski nozīmīgo uzvaru. Redzot, kā aiz viena šķēršļa seko nākamais, uz mirkli pārņem neticības izjūta, kas liek uzdot jautājumu "Vai tiešām tā var notikt?". Bet redzot, cik atrisinājums šīm problēmam ir dabīgs un šķietami vienkaršs, doma acumirklī atkāpjas.
Tāpat nemanīts nepaliek fakts, ka visu pārējo valstu pārstāvji nez' kāpēc runā latviski, bet jāpiekrīt, ka tas ir daudz labāks risinājums nekā likt aktieriem ar akcentu iemācīties ungāru vai vācu valodu.
Šķiet, aktieru sastāvu veido otra "sapņu komanda" - Jānis Āmanis, Inga Alsiņa, Andris Bulis, Viktors Ellers, Jānis Vimba, Artūrs Putniņš, Artūrs Krūzops, Vilis Daudziņš, Mārcis Manjakovs u.c. Uzjautrinoši ir redzēt sabiedrībā zināmus cilvēkus kā Niku Volmāru, iejūtamies žurnālista lomā, un Intaru Busuli, atveidojot muzikantu. Filma neizslēdz arī virki ikdienišķu notikumu atainojumu kā basketbolu treniņus, varoņu attiecības, spēles, kas skatītāja izraisa emociju gammu, sākot no smaida līdz aizkustinošam pacilājumam.
Manuprāt, filma "Sapņu komanda 1935" nav tik daudz par uzvaru kā par ceļu, ko nācās noiet līdz tai. Sīki pārpratumi, dažādu raksturu sadursmes, valsts vadītāju ambīcijas - pilnīgi nekas no tā nespēja apturēt Latvijas valsts vienības uzvaru Ženēvas pirmajā Eiropas basketbola čempionātā. Un kur tad slēpās šī panākuma atslēga? Ne jau smagos treniņus, labā basketbolista tehnikā vai spēlē, tad jau drīzāk patriotiskā apziņā, ka mēs to spējam paveikt. Mēs – Latvija. Kā saka filmas jaunākais varonis, "tā nav tikai basketbola komandas uzvara, tā ir arī mana uzvara!".
Ne uz visiem jautājumiem filma sniedz atbildes. Piemēram, kāpēc valsts vadītāji kategoriski iebilst pret Latvijas valsts vienības braucienu uz Ženēvu? Kāpēc Baumanis pēc tik nozīmīgas uzvaras tomēr tiek atlaist? Un kā iespējams, ka varoņu dzīves pēc tāda notikuma izvēršas pavisam citādākas?
Filmas beigās, izdzirdot šis liktenīgās sapņu komandas 1935 spēlētāju turpmāko likteni, rodas dīvaina sajūta. Sajūta, ka stāsts nav beidzies laimīgi, lai gan no otras puses, šī filma tik pasniegta kā nozīmīgs notikums Latvijas vēsture, kā veiksmes stāsts, pieskaroties varoņu dzīvēm. Un tieši tāpēc filma nespēj atstāt vienaldzīgu, jo nepilnu divu stundu laikā skatītājam ir ļauts izdzīvot šo notikumu pilnā emociju gammā.
Foto: Kadrs no filmas "Sapņu komanda 1935". Publicitātes foto
