Dzejnieks Rihards Bargais latviešu literatūrā pazīstams kā lirisks provokators, kura īsprozas cikls "Tenkas" 2007. gadā izraisīja skandālu un noveda pie tiesas procesa piecu gadu garumā par goda un cieņas aizskārumu. Augstākās tiesas Senāts 2012. gada septembrī ir atcēlis spriedumu, ar kuru sākotnēji tika apmierināta iesniedzēja prasība – atsaukt publikācijas, atvainoties un samaksāt kompensāciju par morāliem zaudējumiem. Šis process ir kļuvis par svarīgu precedentu latviešu literatūrā, vienlaikus iezīmējot strīdus robežas, taču arī pasakot to, ka literatūru nav iespējams vērtēt pēc žurnālistikas vai publiskas runas kritērijiem. "Tenku" process bija nozīmīga robežšķirtne arī paša autora radošajā un personīgajā dzīvē, uz laiku pat apturot autora literāro darbību.
"Es biju iestrēdzis tajā tenku grāmatā, kuru neviens negribēja izdot, bet man pašam jau tā bija pārvērtusies par tādu kā meditācijas formu – ik pa laikam kaut ko pierakstīju klāt, kaut ko izņemēmu ārā, kaut ko palaboju, kaut ko atlaboju no iepriekš labotā atpakaļ , un man bija procesa un aktualitātes sajūta, bet tas viss attiecās tikai uz mani pašu", stāsta Rihards Bargais.
Jauniesāktajā "Satori bibliotēkas" sērijā izdotais krājums "Tenkas" sevī ietver ne tikai anekdotes par tēliem, kuru vārdi atgādina autoram pazīstamu vai svarīgu personu vārdus, bet arī vērojumus un pārdomas par dzīves acumirklīgo trauslumu, kā arī rakstnieka dienasgrāmatas fragmentus. Grāmatas vāka ilustrācijai izmantota mākslinieka Armīna Ozoliņa linogriezums "Krēsls". Grāmata tiek izdota atturīgā noformējumā, mīkstajos vākos, kā pieejama un atklāta liecība par kādu svarīgu notikumu latviešu literatūras kontekstā.
Rihards Bargais (1969) latviešu literatūrā ienāca ar dzejoļu krājumiem "Mīļvārdiņi" (2003, Atēna) un "Labi" (2005, Atēna), kuros autora smalkā ironija nereti robežojās ar huligānisku pievēršanos valodas rupjību un cilvēka seksualitātes izpētei.