Ar rotondas tipa gleznām, kas radītas speciāli šai izstādei, māksliniece aicina skatītāju līdzi noslēpumiem bagātajā zemūdens pasaulē.
„Jau kopš savas radošās darbības sākumiem esmu turējusies ūdens tuvumā, pētot saulrietā mirguļojošos gaismas spēles, ar otas triepienu glāstot ik vilnīti, kas, sasniedzis krastu, strauji raujas atpakaļ, atpakaļ pie neizmērojamās brīvības, kāda piemīt jūrai. Tāpat dzīvības formas, kas ir tās sastāvdaļa, tiecas pēc šīs brīvības, kura tiem nereti tiek laupīta," stāsta Patricija. „Gluži kā dabā – dzīvības ķēde ikreiz noslēdzas, lai sāktos atkal no jauna. Pēc neaizmirstamiem iespaidiem bagātā ceļojuma uz Spānijas piejūras pilsētām, jūtu, ka aplis ir noslēdzies, un fascinējošās jūras dzīles ar saviem iemītniekiem, vislabāk atspoguļo šo miera un perfektā balansa stāvokli, pēc kura esmu tiekusies."
Ūdens, tā šķīstais liegums un neizmērojamais spēks nodarbinājis cilvēku prātus jau kopš seniem laikiem. Nevar nepiebilst, ka par mūsu civilizācijas izcelsmes avotu dēvētā stihija ir arī tas, kas mūs tur pie dzīvības. Miljoniem galonu ūdens, kas mūs ieskauj nemitīgi, neapbruņotai acij slēpj fantastiski bagātu dabas radītu brīnumu – zemūdens pasauli. Cik tālas zvaigznes kosmosā cilvēks tiecies sasniegt, tik dziļi zemes dzīlēs tam nav izdevies nolaisties...
Foto: Publicitātes foto
