Performances aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā futūristu un dadaistu akcijās. 60. gados, tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā performance kļuva par atsevišķu mākslas veidu, kurā tika eksperimentēts ar mūziku, objektiem, mākslu un galu galā ar cilvēkiem. Tika pārkāpta robeža, kas iepriekš atšķīra ierasto mākslu no performances.
Mūsdienās izšķir vairākus performanču veidus:
Darbība
Viens no senākajiem modernās mākslas veidiem. Kamēr daži aspekti sniegumā kopumā tiek plānoti, lielākā daļa tomēr ir improvizācija, kas mēģina stimulēt kritisku apziņu skatītājā.
Pie jaunākajiem šīs izpausmes veidiem var pieskaitīt neseno populārās vietnes Youtube hitu - Pienošanās jeb "milking", kas sevī ietver apliešanos ar pienu publiskās vietās. Šis nav pirmais šāds izpausmes veids, iepriekš sekojušas tādas darbības kā "strausošana", kur svarīga ir galvas ielikšana kaut kādā vietā. Tāpat Latvijā bija izplatīts plankings, ko raksturo fotogrāfēšanās pēc iespējas dīvainākā vietā, atradoties horizontālā stāvoklī. Ja šīm performancēm nav noteikta mērķa, izņemot sacensības garu, tad lielākā daļa perfomances tomēr balstās uz noteiktu ideju.
Ķermeņa māksla
Šis mākslas veids bija galvenais sasniegums 1960. gada mākslā. Tas ietver sevī mākslinieku, kas sevi pozicionē kā dzīvu skulptūru. Cilvēka ķermenis tiek uzskatīts par tukšu audeklu, mūzikas instrumentu, atvērtu grāmatu - identitāte pastāvīgi mainās. Izmantojot ķermeni kā centrālo performances formu, tiek veikta šīs formas maiņas. Formas maiņa var pat beigties ar sevis apzinātu sakropļošanu, tomēr mākslinieks savu ķermeni pozicinē kā mākslu.
Notikums
Šīs performances gadījumā visbiežāk lieto terminu "Happenings", kas radies 1960. gadā, ietekmējoties no Dadas. No visiem citiem performances veidiem šis prasa visaktīvāko līdzdalību no skatītājiem. Būtiski, ka notikumi parasti notiek neparastās vietās.
Viens no pazīstamākajiem "Happeningiem" saistīts ar Joko Ono vārdu. 1964. gadā viņa koncertā aicināja skatītājus nogriezt pa gabalam no viņas apģērba.
Izturība
Visnežēlīgākais no performances veidiem sevī ietver rituālus, kas robežojas ar spīdzināšanu. Tās mērķis ir pārbaudīt mākslinieka pacietības robežu. Viena no pazīstamākajam šī žanra pārstāvēm pasaulē ir Marina Abramoviča, kura uzsver: "Ja tu vēlies būs performances mākslinieks, tad tev ir jāienīst teātris. Jo teātris ir mākslīgs – nazis nav īsts, asinis nav īstas, un arī emocijas nav īstas." Performance iemanto pretējo. Viens no izturības veidiem, kuru arī pati slavenā māksliniece ir izmēģinājusi, ir staigāšana pa karstām oglēm.
Vairums šādu mākslas darbu pārstāvju perfomanci uzskata par sacelšanos pret ierasto kārtību. Performatoriem nav svarīgi meklēt atbildes, bet vienkarši pacelt sabiedrībā problemātisku jautājumu.
Kapēc performances tiek radītas? Kā uzsver šīs mākslas pārstāvji, tad svarīgāks par rezultātu ir pats process.
Performances likumi un struktūras pastāvīgi mainās, tai nepastāv vadlīnijas, tā ir eksperimentāla. Tā var būt izklaidējoša, mulsinoša, šokējoša vai baiļu sajūtu izsaucoša. Pats galvenais, tā neatstāj vienaldzīgu!
Katram mākslas veidam ir savas robežas, bet kur beidzas performances robežas? Pagaidām šķiet, ka performance darbojas pēc likuma - jo trakāk, jo labāk! Kaut vai paskatoties uz Lady Gaga, kura ir izteikta performances māksliniece. Viņas video klipi, tērpi un uzvedība paliek arvien izaicinošākā un šokējošāka. Uz skatuves māksliniece ir gatava uz visu - sākot no paradīšanās apģērbā, kas ir šūts no gaļas gabaliem līdz episkai dzemdību ainai. Rodas jautājums, kā tas ietekmē dziedātājas fanus, kuru vidū ir ne mazums jauniešu? Vai viss, kas rodas mākslas vārdā, ir attaisnojams?
Foto: Apliešanās ar pienu jeb Milkings. Publicitātes foto