No Mārtiņiem līdz pat Meteņiem latvieši gājuši masku gājienos. To nosaukumi un paražas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Izplatītākie nosaukumi ir „ķekatas" (pārsvarā Kurzemē), „budēļi" (Zemgalē), „kaladnieki" (Latgalē), „čigāni" (Kurzemē, Vidzemē). Gājienos staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami dziesmas (ar piedziedājumiem „kaladō", „tōtari", „duidō", „olilō", „kūčō" u. c.). Ja kāds mācēja spēlēt kādu instrumentu, tad spēlēja uz tā, ja nē, tad iztika ar sadzīves priekšmetiem – pannām, katliem, veļas dēļiem, govju zvaniem u. c. Galvenais, lai rastos liels troksnis.
Sarīkojumu cikls "Dziesmu klade" Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiek kopš 2011. gada oktobra. Sarīkojumos gaidīts jebkurš dziedāt gribētājs neatkarīgi no prasmes noturēt melodiju, iepriekšējo cikla pasākumu apmeklējuma vai tradīciju pārzināšanas. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savu dziesmu kladi, lai pierakstītu pasākumā dziedātās dziesmas. Dziesmu teksti pēc sarīkojuma tiek publicēti arī mājas lapā sadaļā "Dziesmu klade" http://rmm.lv/?page_id=5640
"Dziesmu klades" sarīkojumi notiek katra mēneša otrajā ceturtdienā.
Ieejas maksa sarīkojumā – Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1.
Papildu informācija: www.rmm.lv
