Tā kā izstāde notiek tikai trīs dienas, pie tam pirmajā dienā tā paredzēta tūrisma speciālistiem, tad parastiem ceļotājiem, kuriem piektdienā jāstrādā, atliek turp doties atlikušajās divās dienās. Pēc iepriekšējas pieredzes zinu, ka arī pēdējā dienā tur vairs nav īsti ko darīt, jo visi informācijas bukleti jau izdalīti un daļa no stendiem jau novākti.
Šogad izstādes pozitīvā pārvērtība bija ārzemju un Latvijas tūrisma objektu un atpūtas vietu nošķiršana. Vienā hallē Latvija, bet otrā hallē – visa pārējā pasaule. Tas daudz labāk ļauj topošajam ceļotājam atrast stendu, kas tam interesē, jo iepriekšējā pieredze, kad Latvijas tūrisma objektam blakām atrodas piemēram Dubajas stends, radīja samērā lielu apjukumu.
Varēja redzēt, ka Latvijas pārstāvji bija pacentušies, jo ja mūsējie pie stendiem bija pielikuši lielas pūles un pat mazos stendiņus iekārtojuši ar izdomu un gaumi, tad piemēram Azerbaidžānas republikas stends uz kopējā fona izcēlās ar savu lielumu bez piepildījuma: Interjeru veidoja tikai daži plakāti un kādi trīs uzvalkos tērpušies un alu dzeroši onkuļi.
Latvijas pusē pozitīvi ir novadu dalījums, kad katram no novadiem ir savs stends, kurā pārstāvēti lielākā daļa vai pat visi no novadu rajoniem. Tas ļauj arī mazajiem tūrisma objektiem sevi parādīt plašākā publikā. Diemžēl jāsecina, ka ne visi tūrisma objekti bija pārdomājuši savu reklāmas stratēģiju un veidu, kā piesaistīt interesentus. Pēc izstādes bukletu sašķirošanas, nācās secināt, ka dažā labā bukletā tiek plaši izstāstīts par tūrisma objektu un tā piedāvātajām izklaides iespējām, bet diemžēl tiek aizmirsts pieminēt, kur īsti šis objekts atrodas... Nācās secināt arī kādu citu skumju faktu – par spīti tam, ka daudziem Latvijas rajoniem ir ko rādīt, tie diemžēl to nedara un izstādē nebija pārstāvēti, vai arī bija vāji pārstāvēti. Šeit laikam atbildība jāuzņemas šo rajonu pašvaldībām.
Uz kopējā fona labi izcēlās “Mammadaba” un kopējais Liepājas pilsētas stends – šķiet, ka drīz izstrādes organizatoriem vajadzētu piešķirt arī godalgas par labāko reklāmas stendu, jo šur tur bija radīta īsta svētku sajūta.
Ārzemju pusē savukārt pirmo izbrīnu radīja plašais Latvijas viesnīcu un SPA centru piedāvājums, kam gan loģiskāk būtu atrasties Latvijas pusē, taču iepazīstoties ar dažu šo viesnīcu cenu piedāvājumu nākas secināt, ka tām tiešām ir jāatrodas šajā izstādes daļā.
Uzmanība jāpievērš Igaunijas un Somijas masīvajai reklāmai, kas pierāda, ka tuvākajā laikā daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir radies un radīsies kārdinājums doties uz šīm valstīm. Kā vienmēr neiztrūkstošas ir silto zemju reklāmas, pie kurām gan rindas neveidojās, atšķirībā no “Novatours” divstāvu mājas lieluma stenda, pie kura rindas bija garum garās, jo ne jau katru dienu ceļojumiem tiek piedāvāta 25% atlaide.
Jāsecina, ka šī izstāde ar katru gadu kļūst arvien strukturētāka, tomēr bija sajūta, ka šogad kaut kas pietrūkst.