Jelgava un ledusskulptūras

Nelielas pilsētas var iepazīt dažādos veidos. Tām var iet apkārt (jau izmēģināts variants), var izvēlēties garāko ceļu un iet cauri pilsētai līdz brīdim, kad attopies mežā un pilsēta sen jau kā beigusies (arī izmēģināta pieeja) un galu galā var vienkārši uz labu laimi šķērsot ieliņas, laiku palaikam uzdodot vietējiem dažādus jautājumus un, ja paveicas, saņemot interesantas atbildes, lielākoties ar jautājumu nesaistītas.

Var jau, protams, par pilsētām nelikties ne zinis, atbraukt, doties uz izvēlēto mērķi un tad atpakaļ mājās, taču no tā nebūs lielas jēgas. Kaut arī šoreiz iztiekam bez īpašiem piedzīvojumiem, kaut kādu pilsētas sajūtu notvert izdodas. Pilsētas nomale ar ikdienišķos darbos iegrimušajiem, centrs ar runātīgiem bezpajumtniekiem un sestdienas miers pilsētiņā, kad bez īpašas steigas pārdevēja lielveikalā palīdz kādam pensionāram sakraut produktus maisiņos. Pavisam parasta sestdiena.

Kad sāk krēslot, metam mieru klejojumiem un dodamies uz Hercoga Jēkaba laukumu, lai iepazītos ar ledusskulptūrām. Kļūst skaidrs, kādēļ pilsēta šodien tik klusa. Šeit pulcējusies lielākā daļa iedzīvotāju. Kā jau parasti, tās nav tikai skulptūras, bet arī tirdziņš, bērni laimīgi tikuši pie baloniem un cukurvatēm vai slidinās pa ledus bloku slīdkalniņu valzirga formā.

Daži būtiski fakti par pasākumu: ledusskulptūru festivālam šis ir desmitais – jubilejas gads un tēma – „Ūdenspasaule” („Waterworld”). Darbus tam iesniedza 64 mākslinieki (kopskaitā 32 komandas, pārstāvot 17 valstis), no tiem žūrijas komisija dalībai festivālā apstiprināja 13 komandas no 11 valstīm, tostarp no Nīderlandes, Itālijas, Beļģijas, Krievijas, Kanādas, Čehijas, Turcijas u.c. un protams, arī no Latvijas. Jau pērnā gada martā lielajiem grupu darbiem tika pasūtīti 20 ledus bloki no Somijas (2 x 1 x 0,5m), bet kopš aprīļa sākās mākslīgā ledus bloku saldēšana, kas paredzēti mazajām skulptūrām.

Priekšplānā novietotas lielākās – mākslinieku grupu radītās skulptūras, tālāk individuālie darbi. Koku zaros spīguļo lampiņu virtenes, no estrādes skan kaut kas par prieku actiņās un eglīti, kas mirdz un par labo slavu sniedziņām. Tikmēr dažiem darbiem vēl tiek veltīts pēdējais zāģa pieskāriens.

Te atrodami gan tradicionāli tēli – dažādas zivis, lielas un mazas, un citi ūdens iemītnieki, astoņkājus, vaļus un nāriņas ieskaitot, arī kāda „Milosas” tipa nāriņa ar nokusušām rokām. „Neveiksmīgs dzīvnieks” – nosaukums acīmredzami ir mākslinieka glābiņš no situācijas, uzgrūžot atbildību par savu eksistenci pašam ūdens iemītniekam, jo no daba patiesi nevar saprast, kas tajā attēlots.

Ir arī tie, kas no ūdenī mītošajiem pārtiek – makšķernieki un jūras ērgļi. Ar ūdeni vistiešākajā veidā tiek saistīts cilvēks – „Auglis” (embrijs). Ir gluži praktiskas variācijas par ūdeni – ūdens krāns, iespaidīga konstrukcija, kas balstās uz sava pliena pamatnes. Neizpaliek dabas parādības, lielākoties dažādas lietuslāses.

Iedzīvinātas arī dažādas metaforas – ir „Vētra ūdensglēzē” (pavisam burtiski – milzu ūdensglāze ar šļakatām) un „Ūdeņaina sirdsapziņa” – nosaukums, kas glābj citādi banālisma kalngalus sasniegušo darbu – divi balodīši ar knābīšiem tur lielu sirdi. Tepat sastopams arī „Lietus vīrs”, kaut šī no viļņiem krampjaini pastieptā roka, liek atminēties drīzāk par noslīkušo statistikas datiem.

Kad vakars satumsis pavisam, skulptūras sāk gozēties zilzaļirozā lampiņu gaismās un klāt arī apbalvošanas ceremonija. Dienas gaitā dāvanas saņēmuši arī bērnu zīmējumu konkursa dalībnieki no dažādām Latvijas skolām. Vispirms pie Baibas Rivžas specbalvas tiek mākslinieki Ģirts un Raitis Burvji. Parex Bankas simpātiju balva tiek Ulda Zariņa „Ķērienam”, bet skatītāju simpātiju balva – Sanda Kondrāta „Ūdeņainajai sirdsapziņai” – ej nu sazini, vai nosaukuma vai balodīšu dēļ (Valentīndiena tuvojas un tamlīdzīgi...).

Starp individuālajiem darbiem 3.vietu iegūst Stephanie Quayle no Lielbritānijas ar darbu „Adatzivs”, trausls un smailiem ledus dzeloņiem klāts darbs. 2.vietā paliek Tatjana Sagadeeva no Krievijas ar mazliet abstraktu (vai varbūt vienkārši pusizkusušu) darbu „Dzimšana”, bet pirmo vietu iegūst latviešu mākslinieks Kārlis Īle ar darbu „Lietussargs”. Šī ideja ir viena no interesantākajām, taču risinājums „nolasās” pagrūti – ledus gabalam no otras, skatītājiem neredzamās puses, iegrebts cilvēks, kas tur lietussargu, savukārt no priekšpuses to daļēji klāj ledus/lietus siena, ļaujot tikai nojaust gājēja aprises.

Komandu konkurencē 3.vietu iegūst čehu mākslinieki ar darbu „Zelta korallis”, 2.vietā Krievu mākslinieku komandas veikums – „Ūdensspogulis”, bet pirmajā atkal latvieši – Kārlis Īle un Andrejs Joksts ar sarežģīto konstrukciju „Valis”.

Tiesa gan, tiem, kas devās uz Jelgavu vērot darbus tikai svētdien, visdrīzāk pavērās skumja vai drīzāk – ļoti slapja aina. Daļa darbu, kas tika pabeigti vēl sestdienas vakarā, jau pēc žūrijas rezultātu paziņošanas bija paguvuši mainīt formu, tā, ka pat tie, kas tikai pēc uzvarētāju noskaidrošanas devās iepazīties ar darbiem, jutās nedaudz vīlušies, īsti nesaprotot, kura no darba daļām apbalvota.

Lai nu kā, pēc oficiālās daļas, klātesošos priecēja uguņošana un, vērojot kūstoša ledus straumītes ritam pār nāriņu deguniem, gluži skaidra apjausma, par pavasara tuvošanos kaut kad, ne pārāk tālā nākotnē.