Ļaudis ir pārdzīvojuši tūkstošgadi, un cilvēka sirds dzīvo lūzdama. Pasaulē valda materiālisma triumfs un veiksmīgo cilvēku noteiktie likumi. Eņģeļi ir izzuduši. Vai tomēr ne?
"Eņģeļi Amerikā" ir stāsts par dažādiem cilvēkiem, kuru likteņi ir savā starpā nesaraujami savijušies. Ietekmīgs jurists, kurš atrodas nāves priekšā; viņa palīgs mormonis, kurš lai gan apzinās savu homoseksualitāti aizvien dzīvo kopā ar savu sievu; mājsaimniece, kura cieš no uzmanības trūkuma, labprātīgi laiku pavadot pati savā fantāziju pasaulē; iemīlējies geju pārītis, kurus vienu no otra attālina slimība. Lai cik atšķirīgi nešķistu šie tēli, viņus vieno viena vēlme - būt brīviem no likumiem, būt viņiem pašiem un neslēpties aiz mākslīgas maskas. Vieniem tas padodas labāk, otriem sliktāk.
Uz mazās Dailes teātra skatuves valda minimālisms, tā vienlaikus spēj būt gan modes skate, bārs, dzīvoklis, slimnīca un Antarktīda. Nenoliedzami izrāde tiek pasniegta krāšņi un gaumīgi, ko papildina skaistie tērpi, muzikālais pavadījums un oriģināli drosmīgie tēli.
Atzinīgi vērtējams ir Harija Spanovska pašpārliecinātais Rojs M. Kons, kuram nospļauties uz visu un visiem, kā arī aktiera spēja minūtes laikā prast pārslēgties uz otru lomu. Šajā ziņā jāuzslavē arī Indra Briķe un Elīna Dzelme, kuras spēlēja četras lomas vienlaikus. Izbaudāma ir Ivara Auziņa un Intara Rešetina saspēle - asprātīgi, viegli ar humora pieskaņu. Abi tēli ir tik atšķirīgi, pat politiski pretēji noskaņoti, bet, kā saka, pretpoli pievelkas.
Ja Intara Rešetina un Ivara Auziņa tēli tomēr mazāk pārstāvēja stereotipus par homoseksuāļiem, tad īstena estētiskā "medusmaize" izrādē ir Laura Subatnieka atveidotais Praiors Volters. Jautri un bez gala izklaidējoši viņš spēj baudīt dzīvi - uzkrāsot sarkanas lūpas, uzvilkt augstpapēžu kurpes un dejot pie ABBA "Dancing Queen".
Personīgi mans atklājums bija aktrise Ieva Segliņa, kura atveidoja Hārperi, sievieti, kas ir atkarīga no tabletēm un dzīvo savu fantāziju pasaulē. Viņa prot radīt tik pretrunīgu tēlu, vienlaikus viņa ir pieaugusi sieviete, kas ilgojas pēc vīra mīlestības, bet tajā pašā laikā mēdz būt bērnišķīga meitene, kura patvērumu meklē iedomātās fantāzijās. Viss, kas nāk no Hārperes mutes, ir smieklīgi un muļķīgi izklaidējoši.
Uzteicams arī Ginta Grāveļa atveidotais Mela kunga, kurš eleganti un negaidīti ik pa brīdim parādās Hārperes fantāzijās.
Pēc izrādes noskatīšanas vēl ilgi nepamet jautājums: "Par bija izrāde?" Par homoseksuāļiem, valstiskām tēmām vai brīvības nozīmi?
Caur fantāzijām, uzjautrinošām grupas ABBA dziesmām, gejisko rozīgumu izrāde runā par attiecībām, tā ir kā maiga ironija par dzīvi, cilvēkiem un mīlestību. Tā runā arī par bailēm. Bailēm zaudēt cilvēku, pie kura esi pieradis.
Amerikāņu dramaturga Tonija Kušnera drāma "Enģeli Amerikā" ir saņēmusi Pulicera prēmiju (1993), kā arī Tonija balvu par gada labāko lugu (1933). Pēc šīs lugas motīviem tika arī uzņemts "Zelta Globusa" un 11 "Emmy" balvas ieguvušais seriāls "Eņģeļi Amerikā" (2003).
Jācer, ka režisoru Mārtiņu Eihes izrādi gaidīs ne mazāki panākumi, jo izrāde atstāj labu "pēcgaršu". Kā jau pirms Ziemassvētkiem, tā liek pārdomāt dzīves vērtības, cilvēku attiecības, brīvības nozīmi un uzsver to, ka par spīti visam, cilvēkam ir jāuzdrošinās būt viņam pašam!
Foto: Izrāde "Eņģeļi Amerikā" Dailes teātrī. Foto (c) Jānis Deinats
