Katru gadu Latvijā cietumos nonāk vairāki simti ieslodzīto. Patlaban Latvijā ir 12 ieslodzījumu vietas, bet tikai dažās tiek nodrošināta kultūras pieejamība.
Daudzi iebildīs, kāpēc gan cietumniekiem vispār vajadzētu piedāvāt kultūras pasākumus. Kā gan citādi, ja ne ar kultūru, mēs varam parādīt, ka bez cietuma un noziedzības ir arī citi ceļi, kurus iet? Ieslodzītos jāmotivē laboties un, atgriežoties sabiedrībā, vairs nepieļaut pagātnes kļūdas. Cietuma mērķis ir labot cilvēkus, nevis kļūt par vietu, kur nepārtraukti atgriezties.
Sākt ar Dievu
Viens no veidiem, kā kultūra ienāk ieslodzījuma vietā, ir caur Dievu. Kultūra atklājas arī lekcijās, kurām ir izglītojošs pamats, kā arī tā ir viens no veidiem, kā apzināties sevi kā sabiedrības daļu.
Kā piemērs jāmin Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes paspārnē esošais Alfa kurss. 2010. gadā draudze uzsāka vēl nebijušu aktivitāti, dodoties uz Iļģuciema sieviešu cietumu. Nodarbību mērķis ir demonstrēt Kristus piedošanas spēku un pārveidojošo mīlestību. Šogad šī pati apvienība devās uz Brasas cietumu, tāpat tiek plānots doties uz Rīgas Centrālcietumu un Šķirotavas cietumu.
Jaunas dzīves iespējas Iļģuciema sieviešu cietumā
Iļģuciema sieviešu cietumā tiek piedāvāts visplašākais kultūras klāsts starp ieslodzījuma vietām Latvijā. Ar šo cietuma vārdu ilgu laiku tiek saistīts iepriekš pieminētais Alfa kurss, tāpat tiek organizēti dažādi svētku koncerti, piedaloties pazīstamiem mūziķiem. Tieši šī cietuma administrācijā neslēpj ieslodzīto vēlmi iekļauties sabiedrībā, vēlmi būt kaut kam vairāk par noteiktā laikā atsēdētāju. Iespējams, tāpēc, ka daudzas no ieslodzītajām ir jaunas sievietes, dažas no viņām cietumā audzina savus bērnus.
Šī gada 4. aprīlī tika apstiprināts finansējums projektam, kurš paredz mākslas terapiju, kuras mērķis ir savu izjūtu un noskaņojuma izzīmēšana, izmantojot mūziku, deju, krāsas un simbolus. Projektā iekļautas arī tradicionālās masāžas, kas domātas notiesātajām pēc ārsta ieteikuma.
Psiholoģiskās kustību un deju terapijas nodarbībām šajā ieslodzījumu vietā ir jau četru gadu pieredze. Tāpat jau trīs seansus ir piedzīvojis retro foto sesija, kuras mērķis ir radīt pozitīvu gaisotni, ļaujot foto sesijas dalībniecēm ietērpties neparastos apģērbos, un, īpaši svarīgi, tādā veidā ilgstoši tiek uzlabota notiesāto psihiskā pašsajūta. Iļģuciema cietumā mītošajām sievietēm ir iespēja mācīties arī floristiku, dažādas valodas, teoloģiju, mākslu, psiholoģiju.
Šogad Iļģuciema cietumā 109 notiesātās sievietes uzsākušas mācības, lai iegūtu pamatskolas un arodizglītību. Tas noticis, pateicoties sadarbībai ar Rīgas 14. vakara maiņu vidusskolu, Rīgas Stila un Modes profesionālo vidusskolu un Jelgavas tehnikumu. Ieslodzītājam ir plašas iespējas apgūt drēbnieka, pavāra palīga, friziera un apdares darbu meistara profesiju. Mācības nodrošinās diplomu, kurā nebūs ne vārda par to, kādos apstākļos iegūta šī izglītībā. Tādēļ var droši apgalvot, ka viens ceļš uz pilnvērtīgu dzīvi, izejot no cietuma, ir garantēts. Jāpiemin, ka ieslodzītājām bija gluži tradicionāls 1. septembris - viņas dziedāja dziesmas, lasīja dzeju un pasniedza ziedus, ko pašas bija audzējušas.
Lai sagādātu svētku sajūtu ieslodzītajām sievietēm, cietumā ir uzstājušies arī vairāki mākslinieki. Piemēram, 2007. gadā, sveicot Iļģuciema cietuma ieslodzītās, ar svētku koncertu uzstājās mūziķis Igo Fomins. „Mēs bieži uzstājamies šāda veida pasākumos, jo uzskatām, ka šiem cilvēkiem arī ir jādod iespēja. Jādod iespēja laboties un pilnveidoties," par iemesliem, kāpēc uzstāties, toreiz izteicās Igo. Savukārt gadu vēlāk labdarības koncertā Iļģuciema sieviešu cietumā uzstājās dziedātājs Andris Ērglis. 2010. gadā, gaidot Lieldienas, cietumu apciemoja Biedrība - radošā apvienība jauniešiem "Trepes" kopā ar dziedātāju Candy un Lēdiju klubu. 2011. gadā ieslodzītajām Ziemassvētku sajūtas un koncertu dāvāja ansamblis "7. līnija". Arī pašas ieslodzītās ir organizējušas dziesmu konkursu 2009. gadā, kura nosaukums bija "Dziesmas mūsu dvēselei".
Grāmatas un internets
Iļģuciema cietums nav vienīgais, kas piedāvā mācību aprīkojumu un iespēju iegūt izglītību. Tas tiek piedāvāts arī Brasas, Jelgavas, Valmieras, Daugavgrīvas, Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Šķirotavas un Rīgas Centrālcietumā. Vēl vairāk - Brasas cietumā ir visplašākā cietuma bibliotēkā, kuras klāstā ir 5000 grāmatu, kā arī pieejams internets. Lai nesatrauktos par iespējamo cietumnieku interneta ļaunprātīgu izmantošanu, ieslodzītajiem ir pieejamas tikai divas interneta vietnes - www.vestnesis.lv un likumi.lv.
Labāki sadzīves apstākļi
Daudz tiek diskutēts par necilvēcīgajiem apstākļiem Latvijas cietumos. Lielākā daļa cietuma ēkas celtas vēl XIX gadsimta vidū un neatbilst mūsdienu standartiem. Ieslodzītie cietuma sadzīves apstākļus izmanto par pamatu, lai sniegtu prasības Eiropas Cilvēktiesību tiesā par kompensācijas piedziņu. Šī iemesla un arī lielās pārapdzīvotības dēļ valsts ir apstiprinājusi vēl četru jaunu cietumu celtniecību.
Par sadzīves apstākļiem vairs nevar sūdzēties Vecumnieku cietums. Atklātā tipa cietums piedzīvoja ievērojamu renovāciju 138 488 latu apmērā. Un, kā izrādās, jaunajām telpām savu palīgu roku ir pielikuši paši ieslodzītie, kuru mērķis ir vēlme dzīvot labāk.
Lai izvairītos no likumu otrreizējas pārkāpšanas, ar ieslodzītajiem diendienā ir jāveic audzinošs darbs, kas palīdzētu notiesātajiem saprast savas problēmas un meklēt to risinājumu. Viens no ceļiem sevis apzināšanās ir kultūras klātbūtne arī ieslodzījuma vietā. Kultūrai nav šķērslis ne augstais žogs, ne aiznaglotie logi. Ja vien cilvēks vēlas to pieņemt, tā ir laipni lūgta ienākt. Katram ieslodzītajam pašam sev jāuzdod jautājums: Vai es vēlos mainīties un dzīvot labāk? Kultūras klātbūtne var palīdzēt ieslodzītajam sākt domāt par dzīvotprieku.