Jaunie mākslinieki veidojuši katrs savu foto stāstu, izvēloties atšķirīgus izteiksmes līdzekļus.
Jūlija Pivena. Pagātnes liecinieks. Tā ir fotogrāfiju sērija par industriālajām būvēm, kas Latvijas teritorijā tapušas padomju laikā, bet 20. gadsimta 90. gados slēgtas. Projekts tapis vairāku gadu garumā, dokumentējot un vācot materiālu par Padomju Savienības artefaktiem. Autore apmeklējusi tādas padomju laika industriālās būves, kā VEF, Sarkanā zvaigzne, Rīga Seļmaš, Slokas papīrfabrika, Ķemeru sanatorija. Dažas rūpnīcas, kurās autore pabijusi, vairs neeksistē. Rūpnīcu teritorijā atrastās lietas – cigarešu paciņas, nodzeltējuši dokumenti, zāļu pudelītes – ir kā laikmeta liecinieki, kas vēsta par laiku, kad Latvija bija viena no PSRS republikām.
Linda Ansone. Cilvēki gultās. Tie ir dokumentāli fragmenti par dzīvesbiedru attiecībām studentu kopmītnēs un komunālajos dzīvokļos. Fotogrāfijās ir apvienots sadzīviskais ar privāto – tajās redzamās situācijas ir ikdienišķas un pazīstamas katram, bet gulta ir cilvēka privātā telpa, kas skatītāju ievirza uz intīmām pārdomām un ļauj sajust klātesamības brīdi. Tie ir ikdienas rituāli pirms gulētiešanas, kas palīdz sagatavoties nākamajai dienai darbā vai skolā. Pie tam gulta ir vieta, kur ir iespējams redzēt cilvēka „patieso seju".
Matīss Skrebelis. Mexican Sugar Skull. Fotogrāfiju sērija ir meiteņu portreti ar sejas zīmējumiem (galvaskausiem), kas veidoti par godu Meksikāņu Visu svēto dienai, kad tiek pieminēti aizgājušie tuvinieki. Līdz šim Latvijā šādi attēli parādījušies pārsvarā tetovēšanas salonos, kā viens no jaunākajiem mākslas stiliem, kas rotā cilvēku rokas un pārējās ķermeņa daļas.
Izstādes veidotāji pateicas par sadarbību Memoriālo muzeju apvienībai, Baltijas Foto Servisam, Doze L, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžai, Birutai Saksei personiski!
Foto (c) Cilvēki gultās. Foto (c) Linda Ansone