Tuvojoties kārtējam datumam, kad mūsu pasaulei būtu jāaiziet bojā, sabiedrībā jūtams gan nervozs saspringums, apcerīgums un armagedona gaidas, gan arī ironijas un humora pilna attieksme. Šajā izstādē iekļautas abas noskaņas – gan centieni izzināt sevi un pasauli, apzinoties savu laicīgumu un atkarību no dažādām globālām un personīgām norisēm, gan arī pasmaidīšana par populārajā kultūrā tik iecienīto apokalipses un postapokalipses tēmu.
Sērijas, eksperimenti, neierastu tehnoloģiju lietojums palīdz atklāt katra autora stāstu. Darbos notiek neparastu tiltu būvēšana starp paaudzēm, kapsētu un tajās apbedītās varonības pētījums, psiholoģiski eksperimentiem ar portretiem u.c.
Anetes Skujas fotoprojektā "Gaidas caur dienasgrāmatu" stāstīts par cilvēka vispersoniskākajiem pārdzīvojumiem. Izmantojot savas vecmāmiņas dienasgrāmatu tekstus, autore cenšas radīt atkalsatikšanās ceļu un apzināties pati sevi kā veselumu.
Sintijas Viļumas fotogrāfiju sērija "Aizbēgušie" atklāta Mucenieku nometnes bēgļu ikdiena.
Intas Puriņas projekts "Sievietes = Vīrieši" ir stāsts par trīs ļoti apņēmīgām un stiprām sievietēm ar savu individuālo dzīves stāstu un vēlmēm – viņas vieno nepieciešamība strādāt darbos, ar kuriem ir iespēja nopelnīt vairāk nekā ierastajās sieviešu profesijās.
Baibas Bucenieces fotogrāfiskais eksperiments "Portreti glaimo, portreti sāp" pēta cilvēku reakcijas uz fotogrāfijām, kurās redzami viņi paši. Dažādu autoru uzņemtās fotogrāfijas tiek vērtētas, komentētas un tajās meklēts cilvēka vispatiesākais attēls.
Artūra Kārkliņa sērija "Mēs nekarojam ar kritušajiem" runā par ētiskajām problēmām, kuras saistītas ar kritušo karavīru apbedījumiem. "Lai kādā armijā cilvēks ir dienējis, lai ko viņš pirms nāves darījis, kritušo piemiņa ir svēta," uzskata autors.
Santas Berļakovas fotogrāfiju sērijā "Jaunās identitātes" atklājas, ka jaunieši ir tikpat dažādi kā pieaugušie. Viņu skatījums uz dzīvi, domas, jaunības maksimālisms un lietas, kuras viņi īsti neatklāj nevienam, taču jebkurā vietā viņi ienes savu es.
Mārča Strazdiņa un Artūra Blomkalna veidotajā mobilogrāfijas (ar mobilajā telefonā iebūvētas fotokameras uzņemto attēlu) konkursā "Pieturvieta" parāda ikdienas dzīvi sabiedriskā transporta pieturā, tajā redzamo un sajūtamo.
Baibas Krodzinieces fotosērijā "Lidijas tantes ikdiena" var vērot pensionāres apņēmību un darba sparu. Viņa dzīvo katru dienu kā pēdējo, piepildot to ar patīkamiem cilvēkiem un nodarbēm.
Izstādes darba laiks – no 10.00 līdz 19.00.
Foto: Publicitātes foto