21. decembrī pirmizrādi piedzīvoja Dailes teātra "Sūna ciema zēni". Jautri, smieklīgi, mīļi un tik "pazīstami" – tāda ir izrāde par sūna ciema iedzīvotājiem, un savā veidā par mums pašiem.
Izrādes pamatā ir pazīstamais Andreja Upīša stāsts par sūna ciemu, kurā valda slinkums, nevīžība un likstas. Kurš ar to visu tiks galā, ja ne brīnumdaris Laimes lācis? Ješka, Bukstiņš un Andrs tiek izvēlēti kā ciema pārstāvji, kuriem nāksies doties pasaulē, lai glābtu Sūnu ciemu no nedienām. Ko tik tai pasaulē negadās redzēt – visādus sliņķus, lielībniekus, meļus, kā arī tieši otrādi - godīgus, čaklus un labsirdīgus cilvēkus. Cauri raganu ķēķim, baltajai mājai, kunga muižai varoņi iemācas, ka Laimes lācis ir domāts tiem, kas paši savu laimi neprot kalt. Viņš ir maģiska cerība, ka reiz visas problēmas un likstas atrisināsies pašas no sevis, bet kur paliek cilvēku uzņēmība un griba?
Lai gan skatuves valda pieticīgs minimālisms, izrāde ir krāšņa, pateicoties spēcīgajiem tēliem, interesantajiem tērpiem un atraktīvajai mūzikai. Tie izved skatītājus cauri satraucošam ceļojumam. Tā, ka, šķiet, uz skatuves prot mirdzēt pat sīkākais puteklītis. Gribas teikt - nekā nav par daudz, nekā nav par maz, viss ir tieši tik, cik nepieciešams.
Ja lasot stāstu "Sūnu ciema zēni" šķiet, ka stāsts ir par "veco laiku" māņticību, tad izrāde atgādina, ka arī mūsdienās vēl eksistē šie paši raksturi – ir drosmīgie un uzņēmīgi , kas ar attapību iziet cauri jebkurai dzīves situācijai, kā Ješka (Lauris Dzelzītis), Andrs (Dainis Gaidelis), Bukstiņš (Aldis Siliņš); ir lielībnieki un mantrauši kā muižas kungs (Jānis Paukštello) un krodzinieces meita (Ieva Pļavniece); ir labsirdīgie un gaišie kā Baltās mājas saimnieks (Jānis Paukštello); ir māņticīgie un slinkie – Tauķiene (Marīna Janaus), Buķiene (Ilze Vazdika), Plauķiene (Akvelīne Līvmane), Ciepsliene (Lidija Pupure), kuri cer, ka visas nedienas un problēmas spēj atrisināt mistisks Laimes lācis.
Galu galā izrāde atgādina, ka laime ir mūsu pašu rokās, ka tikai cilvēku griba, uzņēmība un čaklums spēj darīt brīnumus, nevis iedomāts Laimes lācis. Laime nav atrodama pasaulē, tik pat labi mēs varam justies savā sūnu mežā, starp savējiem, ja vien mēs protam novērtēt to, kas mums ir sniegts. "No māņiem, pesteļiem un visādiem laimes nesējiem nav nekā. Laime ir tepat sūnu ciemā, zem šīm kupenām un mēslu gubām, tikai tās jātīra nost..." teiktu Ješka.
Foto: Skats no izrādes „Sūnu ciema zēni". Foto (c) Kaspars Kviesis
