Rasma Roga bija viena no tagad jau leģendārās Dailes teātra pirmās pēckara studijas audzēknēm. Studijas audzēkņu vidū pievērsa uzmanību gan ar savām lielajām, gaišajām, starojošajām acīm, gan melodisko balsi. Spēlējusi gan galvenās, gan pavisam nelielas lomiņas – jo arī tām Dailes teātra izrādēs bija jābūt spilgtām, nostrādātām un atmiņā paliekošām. Viņas lomu klāstā ir gan Baiba un Kristīne, Ofēlija un Laimdota, gan liriskas, draiskas pēckara dramaturģijas meitenes, gan Gunāra Priedes sieviešu tēli. Viņa ir bijusi gan gaišā, apņēmīgā Anna Līza "Gestā Berlingā", gan nožēlojamā lūdzēja „Brandā". Gan valdzinošā, nevarīgi sievišķīgā indiešu maharadžas atraitne Auda „80 dienās ap zemeslodi", gan temperamentīgā dejotāja „Atjautīgajā auklē", kur kopā ar viņu dejoja Dailes teātra V studijas audzēkņi. Brīnišķīgas raksturlomas bija gan galvenā varoņa māte A.Kozlovska „Kam vajadzīgs efekts?", gan Lapzemes šamane „Sniega karalienē". Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedumā „...Visu savu mūžu..." viņa kopā ar citiem teātra kolēģiem polonēzes solī uznāca uz skatuves, lai visi kopā stāstītu par Dailes teātra tapšanu un savu vietu tajā. Pēdējo reizi uz skatuves viņu redzējām pirms desmit gadiem studijas biedrenes Ventas Vecumnieces jubilejas vakarā, kad viņa kopā ar citu bijušo studijas biedreni Veru Gribaču, sveicot jubilāri, ar pāris žestiem un frāzēm uzbūra nojausmu par izrādi, kurā abas bija dvīnes – un šķita tādas joprojām...
Vienkārša, pieticīga, labestīga, smalkjūtīga, asprātīga, ar bagātīgu izdomu un sirds siltumu apveltīta, vienmēr gatava citiem palīdzēt, – tādu viņu atcerēsies un pieminēs Dailes teātra kolēģi.
Foto: Rasma Roga. Publicitātes foto