Grāmatā apkopoti darbi no vairākiem Aleksandra Čaka dzejoļu krājumiem. Igauņu izdevuma konsultants un pēcvārda autors ir Guntars Godiņš. Māksliniecisko noformējumu veidojusi Anna Lauka (Anna Lauk).
Aleksandra Čaka vārds Igaunijā nav svešs. Viņa dzejoļi publicēti igauņu žurnālos un laikrakstos, tai skaitā arī igauņu trimdas izdevumos.
1972. gadā Tallinas Drāmas teātrī Pētera Pētersona režijā tika iestudētā Aleksandra Čaka dzejas kompozīcija Mängi, pillimees! (Spēlē, spēlmani!). Šim uzvedumam dzejoļus atdzejoja Ita Saksa (Ita Saks), bet galvenā loma bija uzticēta izcilajam igauņu aktierim un dzejniekam Juhanam Vīdingam (Juhan Viiding). 1976. gadā Itas Saksas tulkojumā iznāca arī Aleksandra Čaka miniatūru krājums Minu armastus (Mana mīlestība), bet 1978. gadā papildinātais izdevums Vahtraleht (Kļavas lapa).
Dzejas izlases „Mūžīgā Rīga" tulkotāja un dzejniece Līvija Vītola ilgus gadus pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, igauņu žurnālos un laikrakstos rakstījusi apceres gan par Aleksandra Čaka, gan citiem pagājušā gadsimta 20.-30. gadu latviešu dzejnieku darbiem. Līvija Vītola igauņu valodas izdevumā iekļāvusi arī tādus Latvijā populārus Aleksandra Čaka dzejoļus kā „Tramvajā", „Jaunkundze ar sunīti", „Pilsētas zēns", „Saldējums", „Marijas iela" u.c.
Grāmatas pēcvārdā Guntars Godiņš sniedz ieskatu Aleksandra Čaka dzīvē un daiļradē, analizē Čaka poētikas specifiku, salīdzina latviešu dzejnieka poētiku ar igauņu pagājušā gadsimta 60. gadu spilgtākā igauņu modernista un dzejas atjaunotāja Artura Alliksāra (Artur Alliksaar) stilu. G. Godiņš grāmatas pēcvārdā raksta: „Ja man būtu jāsalīdzina Čaku ar kādu igauņu dzejnieku, tad pirmais, kas nāk prātā, ir Arturs Alliksārs. Kaut arī abi dzejnieki dzīvoja dažādos laikos, tomēr abi centās sadragāt pastāvošās tradīcijas gan dzejā, gan literatūrā kopumā."
Nupat izdotajā izlasē izmantoti rokraksti un fotogrāfijas no Aleksandra Čaka muzeja Rīgā.
Grāmatas tulkošanu un izdošanu atbalstījis Igaunijas Kultūrkapitāls, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Literatūras centrs.
