Divas aktrises, reizē arī horeogrāfes – Kristīne Vismane un Katrīna Albuže uz skatuves runā, smejas, dzied, dejo, jautā, kustās, tādejādi atklājot, kā top darbs, kuru kopumā var nosaukt par pietiekami labu izrādi. Meitenes līdz smalkākajām niansēm jūt viena otru un lieliski papildina. Tāpēc brīžos, kad it kā nojūk scenārijs, no situācijas prot iziet tik eleganti, ka skatītājs to izjūt kā oriģinālu akcentu.
Abas meitenes jau iepriekš iesaistījušās dažādos projektos un pierādījušas sevi kā gana spējīgas un talantīgas. Kristīne Vismane ir īsts spridzeklis šī vārda labākajā nozīmē. Viņas pozitīvā enerģija caurstrāvo skatītājus līdz ar pirmo sperto soli uz skatuves. Dabiskumu, patiesumu, un seksapīlu nespēj noslēpt pat puicisks treniņtērps un mati zirgastē. Bet partnere Katrīna apvieno trauslumu un sīkstumu. Slaida, glīta gaišmate jeb Agneses Zeltiņas jaunības dienu prototips uz skatuves pierāda gan savu aktiermeistarību, gan dejotprasmi.
Kad uz skatuves nav dekorāciju, mēdz teikt, ka aktieris ir kails, jo viņam nav kur pieķerties, aiz kā paslēpties. Nav nekā, kas novērstu skatītāja uzmanību vai notvertu nevērīgu skatienu. Tādās izrādēs aktieriem esot grūtāk spēlēt. Bet cik grūti uz skatuves ir izģērbties? Nostāties kailam simt svešu acu priekšā... Uz šo jautājumu var atbildēt vairāki Latvijas teātru aktieri, bet neviens nezina, ko nozīmē kailam nodejot deju – tieši tāpat kā to dejotu ar drēbēm. Uz šo jautājumu tagad atbildi zina jaunā, talantīgā horeogrāfe Kristīne.
Nevar noliegt, ka aktrises pilnīga atkailināšanās turpat uz skatuves šokē pat rūdītāko skatītāju. Mazliet metas kauns, tā kā bail un satraukums, bet ar apbrīnojamu vieglumu Kristīne kailumu pārvērš dejā. Savu ķermeni viņa ietērpj kustībās un skatītāju acīm tas pārvēršas baudāmā mākslā. Skatītājam ļauj kļūt par mākslinieku, kura priekšā modelis top mākslas darbā.
Foto: Skats no izrādes „Pietiekami labs" Ģertrūdes ielas teātrī. Foto (c) ĢIT