Izrādes pamatā ir jautājums – kāpēc divi cilvēki, kas pēc savas dabas nav nedz ļauni, nedz slikti, viens otru moka, dzīvojot kopā. Kāpēc viņi nolēmuši saistīt savas dzīves, ja tomēr nejūtas viens otram piemēroti? Visneizprotamāk tas šķiet bērnam, kas teorētiski ir abu mīlestības apliecinājums.
Lielākā nasta izrādē uzlikta Gundara Āboliņa atveidotajam tēvam, kura māja ir pilna ar sievietēm, sākot ar kalponi, sievu, mājskolotāju un beidzot ar plānprātīgu vecmammu. Un pa vidu viņa mīļotā meita. Sieviešu nospiedošais vairākums viņam šķiet nepanesams. Katra no viņām kaut ko prasa, gaida, katrai ir savi uzskati attiecībā uz meitas audzināšanu. Ne mirkli nav miera. Tēvam ir tikai viens draugs, ar kuru izrunāties un dalīties savās bēdās, bet, kā jau dzīvē, arī draugam ir sava dzīve, raizes un pienākumi, tāpēc gadās, ka grūtākajos brīžos jāpaliek vienam. Tēvs jūt, ka viens pats ar savas mājas sievietēm netiek galā, taču nezina, kā situāciju atrisināt.
Sievas (Sandra Zvīgule) un tēva galvenais strīda ābols ir pašu meita (Jana Čivžele), kas pēc daudziem, laulībā nodzīvotiem gadiem palicis vienīgais, kas abus saista. Vecāku uzskati attiecībā uz meitas nākotni nesaskan. Tēvs grib, lai meita dodas dzīvot uz pilsētu, mācās skolā un apgūst jaunus apvāršņus, taču māte pret to kategoriski iebilst. Un kuram šādā situācijā ir tiesības pieņemt tik izšķirošu lēmumu, kas ietekmēs meitas tālāko likteni? Tēvs uzskata, ka galavārds ģimenē pieder vīrietim, tāpēc neuzskata par vajadzīgu piekāpties sievai. Savukārt Laura, apjauzdama savu bezspēcību, ķeras pie pēdējā salmiņa – manipulācijas ar tēva jūtām. Viņa izvirza spriedumu par to, ka neviens tēvs pasaulē nekad nevar būt drošs, ka ir īstais bērna tēvs. To var zināt tikai un vienīgi sieviete.
Uzmācīgā doma par to, ka meita patiesībā nemaz nav paša bērns, tēvu pamazām noved līdz ārprātam. Lai iegūtu tiesības lemt pār meitas likteni, māte ir spējīga tēvu novest līdz prāta zaudēšanai, turklāt par ienaidniekiem padarot tos dažus, kas bijuši vīrieša vienīgās uzticības personas.
Dramatiska izrāde, kas rosina aizdomāties, vai esam kopā ar tiem, ar kuriem jūtamies labi, vai tikai izliekamies laimīgi, jo kādreiz, sākumā tā ir bijis. Vai esam godprātīgi pret sevi un apkārtējiem? Māras Ķimeles iestudētā Augusta Strindberga luga Jaunā Rīgas teātra skatītājiem būs kaut kas atšķirīgs no ierastās modernās mākslas. Pierādījums tam, ka klaisiskas vērtības nenoveco. Vīri kūpina cigārus un malko viskiju, bet sievas gatavo pusdienas un audzina bērnus.
Režisore – Māra Ķimele, scenogrāfs – Rudolfs Bekičs, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne. Lomās: Gundars Āboliņš, Sandra Zvīgule, Jana Čivžele, Gatis Gāga, Varis Piņķis, Inga Alsiņa, Liena Šmukste, Edgars Samītis, Anta Krūmiņa. Izrāde notiek Muzeja zālē Talsu ielā 1.
Foto: Gundarš Āboliņš JRT izrādē "Tēvs". Foto (c) Kristīne Jurjāne
