Katrs ir dzirdējis, ka ir Lielvārdes josta. Varbūt to ir rokās turējis, bet tikai retais jostā ierakstītās Vēja un Uguns āderes ap savu augumu sajutis. Varbūt Lielvādes josta, gluži kā Daugava spēj izvīties pār Latvijas augumu to svētīdama. Varbūt mēs paši varam kļūt par jostas rakstiem, vienoties dejā un noklāt mūsu mīļo zemi, lai tā zied un plaukst uz pavasari.
Jostas rakstu deju sarīkojumu vadīs dejas pētnieks Ernests Spīčs kopā ar skatītājiem un Lielvārdes deju kopu Pūpolītis Ilutas Mistres vadībā. Pavadījumu dejām ar kokli spēlēs Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētāja Rozīte Katrīna Spīča. Īpašu Uguns rituāldeju veiks māksliniece Sandra Sabīne Jaundaldere. Ievadvārdus teiks ilggadējā A. Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Anastasija Neretniece.
Dejas raksti, kas ieausti jostās, ieadīti cimdos, izšūti kreklu rotājumos, iespangoti kurpēs un iebungoti bungās. Kādēļ tie tur ir? Mēģināsim atbildēt dejas valodā. Vīsim jostas rakstus un radīsim Gaismu kopā!
"Dejosim, izmantojot Lielvārdes jostas rakstu kārtojumu, kas sakrīt ar vairāku seno etnogrāfisko deju izveduma veidiem. Senās tautas horeogrāfijas rakstu sakritību ar jostu un cimdu rakstiem pirmais uzsvēra etnohoreologs Harijas Sūna, kuram šogad atzīmējam 90 gadu jubileju," saka dejas pētnieks, skolotājs un horeogrāfs Ernests Spīčs.
Sarīkojumā piedalīsies Lielvārdes deju kopa Pūpolītis Ilutas Mistres vadībā, muzicēs koklētāja Rozīte Katrīna Spīča.