Artūra Bērziņa daiļradē kliedzoša un krāšņa epatāža spēj veiksmīgi sadzīvot un pastāvēt līdzās rafinētā skaistuma trauslumam, bet cēla apgarotība - ar seksuālo ekscentriskumu, no kontrastējošiem elementiem raisot kaut ko jaunu un jaudīgāku savā iedarbes pakāpē. Zem attēlu estētiskās dimensijas apslēptajā stāsta izvērsumā mākslinieks iznes arī saspringtas pārdomas par mūsdienu reāliju sāpīgām tēmām.
„A. Bērziņa darbos cilvēki nereti atgādina netveramus, distancētus, pat mītiskus tēlus, tai pat laikā darbos apslēptā jēga liecina par padziļinātu pievēršanos cilvēka psiholoģisko problēmu un sāpju tēmai, kā arī sāpīgiem sociālpolitiskim jautājumiem (sociālo slāņu attiecības, pakļautība sistēmai, latviešu emigrācija, korupcijas un brīvības tēma, nākotnes sabiedrība). Bet vīrietis/sieviete attiecību šķērsgriezums savijas ar mākslinieka mēģinājumiem piekļūt sievietei tuvāk. Cilvēks attēlots arī kā mikroshēma, ietverot ne vien ķermeņa un psiholoģisko jūtu dimensiju, bet arī prāta struktūras un kategorizācijas mehānisma darbības attēlojumu." raksta Anitra Velde „Studija.lv".
„... mani piesaista kāda ļoti pretrunīga lieta - savstarpējā papildināšanās. Priekš sevis es atradu lielisku veidu kā runāt par garīgajām, metafiziskajām lietām caur fizioloģisko , jo tur ir kopsakarības. Bioloģiskajās sistēmās viss ir kaut kādā veidā savstarpēji saistīts un tā arī mūsu sociālajās ikdienā, mēs visi esam kaut kādā milzīgā sistēmā, visi mūsu garīgie procesi notiek tāpat kā organismā, un mēs visi esam kaut kādas šūniņas no viena milzīga organisma, mēs to varam uztvert gan tīri no tāda materiālā viedokļa - sabiedrība un kolektīvā bezapziņa un tā tālāk, vai arī no ezotēriskā - Dievs, un mēs visi esam vienkārši kaut kādas šūniņas no Dieva miesas. Dieva daļas. [...] Man ļoti patīk tā alegorija par iekšējo, anatomisko sistēmu - tā ir iekšpuse un burtiski attēlot iekšpusi, runājot par mūsu iekšējo pasauli ārpus kaut kādas materiālās pieredzes pastāvošu... Mēs vienkārši par iekšējo pasauli bieži vien a priori uztveram kaut kādu garīgo pasauli, un te ir tāda alūzija, ka garīgā pasaule ir iekšējā pasaule un iekšējā pasaule ir plaušas, bronhi, kuņģis un tā tālāk." intervijā portālam Diena.lv, Ilona Liniņa.
Pēdējais pasākums Rīgas ielā 25c - 2013.gada plānu prezentācija, mākslas „Galerijas Laipa" 20 gadu svinību starta šāviens notiks 23. februārī plkst. 18:00. Visi laipni aicināti. Papildus info: www.galerijalaipa.lv.
Foto: Publicitātes foto
