Ceļojums uz Baltkrieviju ir trešais Raiņa ceļojums uz ārzemēm pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā. Tas notiek 1926. gada vēlā rudenī (novembrī) un, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, aizved dzejnieku austrumu virzienā – uz Minsku un Vitebsku.
Baltkrievu Kultūras institūts (vēlākā Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmija) rīko baltkrievu pareizrakstības apstiprināšanai veltītu konferenci, un Rainis ir lūgts piedalīties konferences darbā. Viesošanās laikā Minskā dzejnieks apmeklē arī Baltkrievijas Valsts muzeju, universitāti, noskatās divas izrādes Pirmajā Baltkrievijas valsts teātrī.
Savukārt Vitebska, kur Rainis piedalās Otrā Baltkrievijas valsts teātra atklāšanā, raisa atmiņas par 19. gadsimta pēdējiem gadiem, kad tur trimdā dzīvoja Pēteris Stučka un Raiņa māsa Dora. Vitebskā mirusi dzejnieka māte un apglabāta vietējos luterāņu kapos.
Sarīkojumā 3. februārī piedalīsies baltkrievu dziesmu ansamblis „Vitoki" un bērnu vokālais ansamblis „Vāverīte", kā arī Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, kura aizvadītajā gadā, atsaucoties kolēģu uzaicinājumam, divas reizes viesojās Baltkrievijā – piedalījās Jankas Kupalas 130. dzimšanas dienas svinībās Minskā un uzstājās ar priekšlasījumu Pirmajā Nacionālajā Baltkrievijas muzeju forumā Grodņā.