Ekslibris ir miniatūrgrafikas mākslas darbs, grāmatzīme, kas norāda uz grāmatas īpašnieku. Mākslas virziens izveidojas Rietumeiropā piecpadsmitā gadsimta beigās, kad grāmata dzīvē kļūst par jaunu sociālās komunikācijas veidu, kas vispirms pieejama pārtikušajai sabiedrības daļai. Grāmatas zīme vienmēr rotāta ar greznu monogrammu -īpašnieka vārdu vai iniciāļiem, papildinot to ar dzimtas ģērbonis. Ekslibris tiek ielīmēts grāmatas pirmā vāka iekšlapā. Un grieķu valodā ex libris nozīmē- grāmata.
Pirmais ekslibris Latvijā izgatavots 1897. gadā, to mākslinieks Rihards Zariņš dāvina savai līgavai- zviedru dziedātājai Evai Sundbladei. Rihards Zariņš dzimis Valmieras apriņķa Ķieģeļu muižas pārvaldnieka ģimenē. 1887. gadā Zariņš iestājas St. Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā un vairākas mācību laika klusās dabas oforta tehnikā glabājas St. Pēterburgas Mākslas akadēmijas muzejā, uzrādot izteikti detalizētu objektu atveidojumu. Četrus gadus jaunais grafiķis papildina izglītību Berlīnē un Minhenē, bet no 1899. gada ieņem vadošus amatus Pēterburgas Valsts vērtspapīru spiestuvē, kur strādā lietišķās grafikas jomā. Zariņa veidotas ir tā laika krievu naudaszīmes, pastmarkas, diplomi u.c. Tai pat laikā mākslinieks aktīvi piedalās latviešu nacionālās mākslas dzīvē, ir Latvju Dainu izdevuma titullapas un grāmatas vāka autors, kuram mazās formas grafikas darbos raksturīgi vispārināti un idealizēti alegoriski tēli, vēstījumi, kas savienoti ar idillisku nacionālo sižetu izklāstu, kam viegli pakļaujas jūgendstilam raksturīgie motīvu rotājumi; cilvēku figūras un ainaviskas vides fragmenti. Tas īpaši uzskatāms exlibris darbos, kurus Zariņš vēlāk darina lielā skaitā. Manuālos uzrakstos viņš gotiskā šrifta vietā sāk lietot klasisko kaligrāfiju. Detalizētais tēlojums saglabā netiešu vēstījumu un grafiķa motīvu simbolika funkcionāli saistīta ar ilustrējamā vai dekorējamā izdevuma raksturu. Rihards Zariņš miniatūrgrafikas mākslas darbos sasniedz izcilu meistarību.
Uzplaukumu latviešu mākslā ekslibris piedzīvo pēc pirmā pasaules kara, kad miniatūrgrafikas žanrā sevi piesaka tādi izcili mākslinieki kā Sigismunds Vidbergs, Niklāvs Strunke un Jūlijs Madarnieks. Padomju laikā ekslibris māksla spilgtas izpausmes apliecina grafiķu Pētera Upīša un Gunāra Kroļļa, gleznotāja Uldis Zemzara un karikatūrista Uģa Mežavilka radošajā darbā.
Rīgas Ex libris kluba izstādē piedalās mākslinieki grafiķi Ilgnese Avotiņa, Vjačka Celešs, Andrejs Māris Eizāns, Dzidra Ezergaile, Juris Neimanis, Imants Ozoliņš, Elza Stalidzāne, Inese Sudare, Elita Viliama un Artūrs Kiršfelds.
8.februārī 13.00 grafiķe Ilgnese Avotiņa interesentiem vadīs ex libris darbnīcu.
Izstāde Kultūras un atpūtas centra Imanta Baltajā galerijā apskatāma bez maksas ik dienu no 10.00 līdz 20.00.