Jāna Elkena peronālizstādes pamatā ir viņa pirmās atmiņas par Krieviju, īpaši Daursku Krasnojarskas apgabalā, uz kurieni 1949.gadā no Igaunijas tika deportēta viņa ģimene. Šīs atmiņas vai atmiņas par atmiņām izstādē pavada pāris vecu fotogrāfiju, attēlojot ainavas, kur savas dzīves labākos gadus aizvadīja Elkena vecāki. Jāna Elkena tēvs Laoss-Rūdolfs Elkens (Laos-Rudolf Elken), būdams fotogrāfs, bildēs iemūžināja arī savu sievu Lindu un dēlēnu. Melnbaltajās fotogrāfijās redzama jauna sieviete, ģērbusies savās labākajās svētdienas drānās, strādājam viņu mazajā dārziņā, kamēr puisēns savā nodabā rotaļājas viņai līdzās.
Ja vēlaties, šo vietu no pagātnes var saukt par Zemeņu laukiem. Trīs fotogrāfijas un trīs minūtes garš video ataino Džona Lenona visu laiku populārākos darbus. Vēl pirms ienākšanas galerijā, apmeklētājiem caur logu redzams pusmūža vīrs baltā kreklā. Video beidzoties, viņš nostājas balta audekla priekšā Jēzus Kristus pozā.
Jāns Elkens (Jaan Elken) (dz. 1954) ir viens no sabiedriski aktīvākajiem māksliniekiem Igaunijā. Viņš ir profesors Tartu Universitātē, pasniedz glezniecību Igaunijas Mākslas akadēmijā un jau otro termiņu ir Igaunijas Mākslinieku asociācijas prezidents.
Būdams profesionāls arhitekts, Igaunijas glezniecībā Jāns Elkens sevi pieteica 1970.gadu otrajā pusē. Viņa hiperrālistiskie tā laika hīti, kuros attēlotas jaunas piepilsētas zonas, 80.gadu sākumā saņēma virkni jauno mākslinieku balvu.
Personīgā pieredze un sabiedriskums, uztverts caur individuālu atmiņu prizmu, bieži ir nozīmīgs Jāna Elkena darbu rašanās impulss. Šobrīd viņa toreizējais 'urbānisms' ar jauniem abstraktiem instrumentiem tiek izspēlēts vēlreiz. Autors šādu darbu rašanos salīdzina ar kinematogrāfijā izmantoto paralēlo montāžu – pagātnes zemapziņas tēliem, kas kalpo par ekrānu mūsdienīgai gleznojumu un grafiti valodai.
Jāna Elkena gleznu ikonogrāfija ir nervozi agresīva un apzināti uzbrūkoša, raksturīga masu kultūrā izmantotajam jaunajam medijam, kam nav sakara ar glezniecību. Tādēļ viņa stils tiek dēvēts arī par 'grafiti abstrakcionismu'. Grafiti motīvi Igaunijas glezniecībā ieviesa jaunas verbālas konotācijas. Tās joprojām ir Elkena darbiem raksturīga iezīme.
Elkens ir sasaistījis savu īpašo intuitīvo glezniecības valodu ar "vietējo ikdienas mitoloģiju, krāsām un simboliem, kas starptautiskās sabiedrības apziņā tūlīt saistās ar komunisma pagātnes zīmēm". Pats autors apgalvo, ka gadiem ilgi apzināti virzījies autobiogrāfisku gleznojumu priekšmetu virzienā. Viņa gleznas tieši vai netieši kalpo par ziņojumu dēļiem ciešanām, kas cilvēces vēsturē atkārtojas atkal un atkal, cilvēku anonīmajām sāpēm, viņa ģimenes skumjajam stāstam. Vienlaikus Elkena darbi ir arī visas tās dramatiskās netaisnības retrospekcija, kam pirms pusgadsimta tika pakļauta mazā Igaunijas nācija un kas līdz pat šai dienai nav bijusi atainota Igaunijas mākslā, norāda mākslas vēsturniece Juta Kivimäe.