Aija Zariņa par izstādi raksta: „Izstādes tēma: Cilvēka attīstība dabas ietvaros. Kā sasniegt kopības laimību? Jāsāk ar pamatiem, atceroties dabu, vēsturi, attīstot savus iekšējos resursus, cenšoties būt harmonijā un pilnveidojoties. Zeme ir visuma sastāvdaļa, cilvēks ir zvaigžņu bērns. Cilvēks kā zemes, galaktikas, un kosmosa sastāvdaļa laimīgs var kļūt un attīstīties tikai saskaņā ar šo telpu, dabu un to likumsakarībām. Primāri, izzinot dabas likumus, sevi un vēsturi. Tehnoloģija nevar attīstīt cilvēka iekšējo dabu."
Aijas Zariņas radošais ceļš ietver dažādu mediju daudzveidību un stilistiskus periodus. 1990. gados viņa veidojusi monumentālas instalācijas, vides un landart objektus, body art un performances, scenogrāfiju teātra izrādēm, grafikas darbus un grāmatu grafiku. Taču vēl 1980. gados māksliniece spilgti pieteikusi sevi kā gleznotāja un pēdējā desmitgadē visvairāk strādā tieši glezniecībā.
Jaunākajā glezniecībā, izvēloties naivisma stilu, autore ietver vēstījumu – bērnišķīgs tiešums un vienkāršība stāsta par nerafinētu godīgumu un skaidrību. Tīru krāsu kompozīciju dzidrumā ievilktās līnijas nebaidās atklāt sirdi un izskatīties naivi, un tajā ir gan cilvēciskās eksistences trauslums, gan gara stiprums.
Foto: Aija Zariņa „Zelta ceļš." 2012., audekls/eļļa, 151x197. Publicitātes foto
