Aleksandra Čaka Rīga ir vienlaicīgi īsta un izdomāta. Skaista, liktenīga, smieklīga un mazliet groteska. Čaks savā dzejā pārkāpj robežas, jo raksta par ikdienišķo un neglīto tā, it kā nezinātu, ka citur pasaulē ir daudz vairāk skaistuma un daiļuma kā uz ielas. Dzejniekam patīk klejot pa pilsētu, ieskatīties cilvēku sejās, namu logos un pagalmos, kas ik reizi izskatās citādi. Rīga Čaku valdzina un apbur vienlaicīgi- pilsētas centrs ar smalkajām jaunkundzēm un bagātajiem kungiem, Āgenskalns ar smilšainām ieliņām un baskājainajām piepilsētas meitenēm. Dzejnieks uzraksta mīlestības pilnu poēmu par ormani un reiz kādu sliņķi notriec no bukas, lai pats parādītu, kādam jābūt īstam važonim. Būdams caur un cauri džentlmenis, viņš izliekas par huligānu un, kaitinot mietpilsoņus, raksta par ielām, ubagiem, afišu stabiem, avīžu kioskiem un tramvajiem.
Huligāns Čaka izpildījumā ir brīvi domājošs dzejnieks, kas atļaujas sapņot un fantazēt sev savu pilsētu, kas kaislīgas poēzijas pilna.
21. gadsimts Latvijā uzrāda, ka Rīga nav mainījusies – tā vēl arvien mēdz būt skaista, liktenīga, smieklīga un mazliet groteska. Iedvesmojoties no dzejnieka Aleksandra dzejas nebēdnīgā skatiena, fotogrāfe Guna Oškalna-Vējiņa meklējusi un atradusi Rīgas vaibstos pati savas savādās un dzīvespriecīgās bildes. Foto izstāde "Čakismi" ir sirsnīgs sveiciens Rīgai un dzejniekam Aleksandram Čakam.