Kas notiek, kad Vilipsõnam tiek atņemts viņam neatņemamais – melnbaltais zīmējums? Izskatās, viņš neviļus atslēdz sevī grafisko domāšanu, uz brīdi kļūstot par gleznotāju, priekšplānā izvirzot krāsu attiecības, konkrētu kolorītu, triepienu, faktūru un citas glezniecības kvalitātes. Un dara to bez prentenzijas pieskaitīt sevi pie gleznotājiem, bet gan ar sev raksturīgo ironiju nosaucot šo "sānsoli" par "Why ne ?!".
Pašdarinātie rāmji darbojas kā gleznas turpinājums un sastāvdaļa – rāmis kā norūsējis metāls un reizē cietuma režģis, rāmis kā asfalta lējums. Ja tēma pieprasa, tad uz rāmja atrodama arī reāla poga, ledus gabaliņi no kokteiļglāzes vai kurpju šņore. "Krāsainie bilžuki" gleznoti pēdējo pāris gadu laikā, atskaitot vienu – izstādē ietverto priekšgājēju, kas radies gadus divdesmit atpakaļ.
Ja kāds izstādē jutīsies apmaldījies, nevarēdams atpazīt autoru, tad skulptūra "Galwenais naf pupi, bet sirdcniņa" situāciju mainīs. Pamatīgais bronzas darbs tā izpildījumā sevī apvieno raupjas formas ar smalkumu, saturā – dziļi aizkustina un atgādina par sirsnību, kas raksturo Vilipsõna būtību.
Izstāde apskatāma līdz 29. martam.
Foto: Vilipsõns "Čaks lasa Majakovski". Publicitātes foto
