Grāmata "Vera Kacena. Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti" tapusi LU profesores Vitas Zelčes un vēstures doktora Kaspara Zeļļa redakcijā. V. Kacenas 20.gadsimta 70.gados radītais daiļdarbs papildināts ar LU pētnieku zinātniskiem rakstiem un komentāriem. Tās atvēršanas svētki notika 19. februārī Latvijas Kara muzejā.
„Runājot par zinātniskiem pētījumiem pētniecisko programmu ietvaros, esmu pārliecināts un tiesīgs teikt, ka tie dara valstiski svarīgu darbu. Domāju, ka tieši šādu grāmatu izdošana pašreiz Latvijas sabiedrībai ir ārkārtīgi nepieciešama, jo šādā veidā praktiski notiek tas, ko varētu saukt par vienotas vēstures izpratnes veidošanu vai vismaz dažādu izpratņu tuvināšanu. Tiek darīts svētīgs darbs ceļā uz dažādu pieredžu tuvināšanu," uzsvēra LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.
Veras Kacenas romāns ir skaudras sievietes pārdomas par neizdzēšamo kara spiedogu. Grāmatas redaktors Kaspars Zellis, raksturojot darba procesu pie šīs un citām sērijas "Nospiedumi" grāmatām, akcentēja, ka dažkārt iecerēto zinātnisko darbu plānā jāievieš izmaiņas, atbilstoši pētnieciskajam materiālam. "Iesākot darbu pie šīs sērijas, bija domāts turpināt pirmajā grāmatā „Divas puses" iesākto tradīciju, skatot abās pusēs karojušo likteņus. Pēc Veras Kacenas „Kājāmgājēja karā" bija iecere nākamo grāmatu veltīt kāda leģionāra atmiņām, taču pēkšņi ar Ilgoņa Bērsona kunga gādību mums tika nodots romāna turpinājums. Šobrīd presē parādījusies informācija, ka mēģinām balstīt tikai vienu pusi, kas absolūti neatbilst īstenībai. Sagatavošanā pašlaik jau ir leģionāra atmiņas par filtrācijas nometnē piedzīvoto. Gribas aptvert un apskatīt pēc iespējas lielāku atmiņu dažādību. Šādu atmiņu pārstāsts varbūt spēs mazināt spriedzi sabiedrībā, kas veidojusies pēdējos divdesmit gadus saistībā ar Otrā pasaules kara notikumiem, jo ļoti daudziem šis karš aizvien vēl nav beidzies."
Pasākumā uzrunu sacīja arī literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons un Veras Kacenas meita Vera Brunere.
„Mūsu pienākums ir izdot vispusīgu Latvijas vēsturi un dot orientierus Latvijas sabiedrībai, lai tā ieietu 21. gadsimtā ar pareiziem orientieriem," uzsvēra arī Valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" vadītājs, akadēmiķis Jānis Stradiņš, piebilstot, ka Veras Kacenas romāni ir interesanta lasāmviela un Vera Kacena iespraucas rakstniecībā uz palikšanu.
Aizkustinošākais brīdis pasākumā bija piemiņas mirklis nesen aizsaulē aizgājušajai Otrā pasaules kara veterānei, žurnāla „Zīlīte" ilggadīgajai redaktorei Inesei Spurai, kuras atmiņstāsts un personīgajā arhīvā glabātie materiāli būtiski bagātinājuši gan šo grāmatu, gan iepriekšējos LU pētnieku darbus. Zīmīgi, ka grāmata no tipogrāfijas tika saņemta Ineses Spuras bēru dienā.
Grāmata „Vera Kacena. Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti" turpina latviešu kara stāstu sēriju, ko aizsāka 2011. gadā klajā nākušais izdevums „(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās", kas piedzīvojis jau trīs iespiedumus, un 2012. gada maijā publicētais Veras Kacenas dokumentālais romāns "Kājāmgājējs karā". Visas grāmatas izdotas apgāda "Mansards" sērijā „Nospiedumi", kurā drīzumā būs iespējams lasīt par latviešu leģionāra pirmajiem pēckara dzīves gadiem. Veras Kacenas „Balle beidzās pusnaktī" izdots ar viņas dēla Jāņa Kacena atļauju. Grāmata tapusi valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" ietvaros. Tā izdota ar Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES) finansiālu atbalstu.
Foto: Grāmata „Vera Kacena. Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti". Foto (c) Toms Grīnbergs, LU Preses centrs